Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Esmu tā novalkājis savas izejamās drēbes, ka gandrīz vai nav, ko svinīgākos pasākumos mugurā vilkt. Bet jaunas iegādāt nav pa kabatai. Cenas pēdējo mēnešu laikā ir uzkāpušas nebijušos augstumos. Necils uzvalks, kas pirms kara cenās būtu pielīdzināms 40-60 markām, tagad maksā 400 markas. Vienkāršas bikses, pirms kara dabūjamas par 8-10 markām, tagad par 100 markām lētāk grūti dabūt. Bet prastāki virssvārki šobrīd svārstās cenā no 350-600 markām.
Ja sirds kāro augstākas kvalitātes apģērba gabalu, jāšķiras no veselas bagātības. Patiesi labu uzvalku var meklēt, tikai sākot no 1000 markām, bet silti, ziemai piemēroti virssvārki var maksāt pat 4000 marku. Pat agrāk labi situētu cilvēku mūža iekrājumi šobrīd ir pielīdzināmi vienam labas kvalitātes mētelim.
*1918. gada 17. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
