KGB un CIA slepenie arhīvi. Spiegu spēles Baltijā: Meklējot aģentu Krūmu

Karš ir beidzies tikai tad, kad ir apglabāts pēdējais kritušais karavīrs.

To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Latvijai divdesmitā gadsimtā ir brāzušies pāri tik daudzi kari, ka zemē guļ tūkstošiem pazudušu un nezināmu gan svešu armiju, gan latviešu karavīru. Daudzi latviešu karavīri ir zaudējuši savas dzīvības citās zemēs. Ne visus kritušos izdosies atrast, ne visus – identificēt. Reizēm viņi vairs nav fiziski atrodami, un nākas meklēt tikai informāciju par šiem cilvēkiem, lai to iemūžinātu piemiņas vietās.

Pēc nesenās rakstu sērijas par Aukstā kara spiegu spēlēm Latvijā tika saņemts igauņu novadpētnieka Hugo Tīrsa (Hugo Tõrs) lūgumu palīdzēt noskaidrot viena šāda Igaunijā krituša karavīra, kurš pēc tautības varētu būt bijis latvietis, identitāti.

Kauja Igaunijas piekrastē 1951. gada 2.septembrī

1951. gada 2. septembra naktī Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē, nomaļā vietā pie Nīvas ciema, notika kauja starp PSRS Robežapsardzības karaspēku un britu slepenā dienesta SIS sūtīto četru vīru lielo izlūku grupu.

Diemžēl SIS izlūki tika ievilināti lamatās.

Tajā naktī viņiem izsēšanās vietu krastā ar gaismas signāliem rādīja MGB aģents “Mur” – Endels Unts (Endel Unt). Savukārt paredzamajā izsēšanās vietā 6 – 7 kilometru platā krasta joslā bija sakoncentrēti ap 80 padomju robežsardzes karavīri. Izkāpjot liedagā, pret izlūkiem tika pavērsti gaismas prožektori.

Notika apšaude, kuras rezultātā gāja bojā visi četri izlūki –

Lembits Ustels (Lembit Ustel), Aksels Pors (Aksel Por), Frīdrihs Pīlds (Friedrich Põld) un Krums. No padomju puses tika nogalināts robežsardzes posteņa komandieris vecākais leitnants Mihails Kozlovs.

2014. gada septembrī, pateicoties igauņu novadpētniekam Hugo Tīrsam, kaujas vietā tika atklāts piemiņas akmens kritušajiem igauņu izlūkiem. Trīs vārdi un uzvārdi bija zināmi, bet ceturtais piemiņas akmenī iekalts kā Kreums. Esot sastopamas publikācijas, kur viņš minēts kā Krums vai Kreiss. Tātad, trīs dažādi iespējamie varianti – Krums, Kreums un Kreiss. Vārds “Krums” vedināja domāt, ka bojāgājušais varētu būt latvietis Krūms.

Krūma meklējumi

Vienīgā Latvijā pieejamā informācija par Krūmu ir internetā publicētā LPSR KGB 1986. gada 4. februārī sastādītā „Izziņa Nr. 5038 Pēc arhīva lietas „Lursen–S materiāliem (Latvijas PSR KGB operatīvā spēle ar angļu izlūkdienestu 1948. –1954. gadā)”.[1] Tur stāstā par čekas aģenta Vidvuda Šveica iefiltrēšanu Zviedrijā 1948. – 1949. gadā un britu SIS gatavotajā slepenajā misijā braucienam uz okupēto Baltiju, bija teikts:

“Kopā ar “APOGU” kursos mācījās LAUNAGS un igaunis KRŪMS (igauni 1951. gadā izsēdināja Igaunijas piekrastē un apšaudes laikā viņu nogalināja robežsargi).”[2]

Savukārt SAB TSDC arhīvā atradās iepriekšējās publikācijās pieminētās KGB ģenerālmajora Jāņa Lukašēviča piezīmes, kur par Krūmu teikts: “Nošauts uz robežas Ig. krastā nāca pie Šveica.”[3] Tātad pēc čekas ziņām Krūms, Šveics un Launags bija pazīstami. Mulsināja tikai apgalvojums, ka Krūms ir bijis igaunis.

Pateicoties internetā pieejamajiem atslepenotajiem CIA arhīvu materiāliem, šobrīd ir iespējams iepazīties ar informāciju, kāda Rietumos bija par Šveicu un Launagu, un mēģināt tajos atrast arī mistisko Krūmu.

Kādā 1957. gadā tapušā 25 lapušu garā CIA dokumentā tiek iztaujāti latviešu trimdinieki – gan par Vidvudu Šveicu, gan citām pazudušām un Latvijā palikušām personām un to likteņiem. Cita starpā kāds vecākais virsnieks (C.O.) Vašingtonā, iztaujājot CIA aģentu, uzdod jautājumu par Žaņa Krūma likteni.

Aģents to nezina, bet piezīmē, ka Krūms ticis nosūtīts slepenā misijā uz Latviju. Vecākais virsnieks uzskata, ka Ž.K. šādai misijai ir bijis pilnīgi nesagatavots. Aģents piebilst, ka Toronto dzīvojošais Elmārs Šķobe, kuru aģents apciemoja pirms došanās uz Vašingtonu, ir uzdevis tieši tādu pat jautājumu – par Ž. Krūmu.[4] Šķiet, ka abi runātāji – gan vecākais virsnieks, gan aģents ir latvieši. Viņi runā par cilvēku, kurš devies misijā uz okupēto Latviju un pazudis.

Tātad tā nav bijusi CIA, bet gan britu vai zviedru misija. Otrkārt, šī saruna dod virzienu tālākajiem meklējumiem – par Žani Krūmu interesējas Elmārs Šķobe. Viņš bija tas nacionālo partizānu komandieris, kurš 1945. gada 31. oktobrī ar savu 16 vīru lielo grupu zvejnieku laivā spēja pārkļūt pāri Baltijas jūrai uz Zviedrijai piederošo Gotlandes salu. Viens no E. Šķobes līdzbraucējiem bija arī nacionālo partizānu organizētājs Freds Launags.

Tātad tālākie meklējumi jāturpina šajā virzienā.

Par Fredu Launagu CIA arhīvos ir daudz informācijas. Viņš 1945. gadā bija viens no nacionālo partizānu kustības organizētājiem Kurzemes mežos. Lai meklētu palīdzību Rietumos, kopā ar E. Šķobes grupu devās uz Zviedriju. Tur nokļuvis, sadarbojās ar Zviedrijas un Lielbritānijas izlūkdienestiem ar segvārdu “Hāns” (Hahn). 1950. gadā uzsāka sadarbību ar ASV izlūkdienestu, un viņa kriptonīms bij AECOMBARO/1. 1951. gadā kopā ar Leonīdu Brombergu (AECOMBARO/2) tika pārcelts uz Vāciju CIA aģentu apmācībai, bet 1952. gadā kopā ar Brombergu pārcelts uz ASV.

Pēc ierašanās ASV F. Launags CIA sniedza plašu autobiogrāfiju, kurā sīki izklāstīja savu iepriekšējo dzīvi un cilvēkus, ar kuriem viņš bijis kontaktā, tajā skaitā Jāni Krūmu.[5] Par viņu minēts, ka trijatā

– F. Launags, Vidvuds Šveics un Jānis Krūms 1949. gada sākumā mācījušies britu organizētajos izlūku kursos braucienam uz okupēto Baltiju.

Līdz ar to, šī informācija sakrīt ar čekas informāciju par Krūmu. Vienīgi viņš izrādās latvietis, nevis igaunis.

Launags sniedz arī sīkākas ziņas par Jāni Krūmu - apmēram 30 gadus vecs. Dzimis Liepājas apriņķa Kalētu pagastā. Latviešu leģionārs, kurš ievainots kaujās Volhovas frontē.

Pēc Vācijas kapitulācijas devies mežos, lai turpinātu cīņu kā nacionālais partizāns. 1945. gada 31. oktobrī kopā ar E. Šķobes grupu laivā nokļuvis Zviedrijā.

1948. gada 11. oktobrī Zviedrijā ieradās padomju izlūkdienesta aģents “Apogs” – Vidvuds Šveics, kurš uzdevās par Latvijas pretošanās kustības pārstāvi.

1949. gada janvārī briti sāka gatavot aģentu iesūtīšanu Baltijā. Tai gatavojās astoņi vīri – trīs lietuvieši, divi igauņi un trīs latvieši – V. Šveics, F. Launags un J. Krūms.

Taču 1949. gada 30. aprīlī nezināmu iemeslu dēļ uz okupēto Baltiju nosūtīja tikai sešus vīrus. No latviešiem aizbrauca nodevējs V. Šveics, bet F. Launags un J. Krūms palika Zviedrijā. Pēc tam J. Krūms kādu laiku Zviedrijā strādājis par dārznieku un biškopi, bet visu laiku meklējis ceļus, kā atkal nokļūt okupētajā Latvijā, lai turpinātu cīņu. Tik tālu par J. Krūmu ir F. Launaga sniegtā informācija.

Par tālākajiem notikumiem un to iemesliem nav tiešu dokumentālu liecību, izņemot čekas ziņas, ka Krūms “nāca pie Šveica”. Bet ir pietiekoša izpratne par kopējo situāciju spiegu spēlēs.

1949. gada 1. novembrī Kurzemes krastā izsēdināja divus SIS aģentus – Vitoldu Berķi (“Krauju”) un Andreju Galdiņu (“Medni”).

Viņi nekavējoties iepinās padomju pretizlūkošanas izliktajās lamatās, kuras angļiem bija norādījis aģents “Apogs”. 1950. gada 13. maijā čeka abus britu aģentus pārveda uz Kurzemes mežiem un izvietoja viltus partizānu grupā, kura sastāvēja no diviem MGB operatīvajiem darbiniekiem un 5 aģentiem.

Abi britu aģenti čekas teātrim pilnībā noticēja. Rezultātā viņi darbojās padomju pretizlūkošanas kontrolē, un visa rietumos nonākošā informācija bija tikai un vienīgi dezinformācija.

Tā kā 1951. gada 2. septembrī J. Krūmu uz Baltiju sūtīja kopā ar igauņiem, bet ar uzdevumu tikties ar V. Šveicu, var pieņemt, ka J. Krūma uzdevums bija pārbaudīt “mežabrāļu” grupu kurā kopš 1950. gada maija Kurzemes mežos uzturējās abi britu aģenti – “Krauja” un “Mednis”. Varam secināt, ka V. Šveicam briti uzticējās pilnībā, bet par “mežabrāļiem” viņiem bija kaut kādas aizdomas. Tagad mēs zinām, ka tās visas bija padomju pretizlūkošanas lamatas – V. Šveics bija nodevējs un “mežabrāļi” – padomju specaģenti. Iespējams, tieši tāpēc gan J. Krūms, gan igauņi tika likvidēti.

Līdz ar to mums ir izdevies pavērt vēl vienu traģisku lappusi šajās Aukstā kara spiegu spēlēs un atklāt nezināmu cīnītāju, kurš gājis bojā šoreiz Igaunijas piekrastē.

Taču J. Krūma piemiņas iemūžināšanai piemiņas akmenī trūkst vēl dažu sīkāku biogrāfisku datu. Pārbaudot latviešu leģionāru sarakstus, ir atrodams viens Žanis un divi Jāņi Krūmi. Žani nākas atmest, jo viņš kā leģiona virsnieks ir arestēts un tiesāts 1947. gadā. Paliek tātad divi Jāņi Krūmi. Taču abiem ir nepilnīgas biogrāfijas – vienam trūkst gan dzimšanas datuma, gan vietas, bet otram trūkst norādes par dzimšanas vietu.

Tādēļ, izmantojot izdevību, vēlētos aicināt atsaukties kādus Jāņa Krūma radiniekus vai Kalētu puses novadpētniekus, kuri varētu palīdzēt noskaidrot viņa dzimšanas gadu un vietu.

Tad varētu minētās kaujas vietā uzstādītajā piemiņas akmenī iekalt īsto kritušā latviešu karavīra vārdu un dzimšanas datumu.

Lūgums iespējamās ziņas sūtīt uz e-pastu: [email protected]

[1] https://www.historia.lv/dokumenti/arhiva-lieta-lursens-s-lpsr-vdk-operativa-spele-ar-anglu-izlukdienestu-no-1948gada-lidz