#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles

Kas un kāpēc jāzina par Polijas un Čehoslovākijas neatkarību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

28. oktobris, 2018, 10:34

Vēsture

Autori: Jānis Šiliņš (Vēstures doktors)

Tuvojoties Vācijas sakāvei 1. pasaules karā, 1918. gada nogalē neatkarību viena pēc otras pasludināja virkne Centrālās un Austrumeiropas valstu. Oktobra beigās kā pirmās to izdarīja Polija un Čehoslovākija.

Ģeopolitiskā situācija

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".

1918. gada oktobrī Vācija bija zaudējusi visas cerības izcīnīt uzvaru 1. pasaules karā. Tās sakāve bija tikai laika jautājums. Vācija cerēja, ka, ievērojot uzvarētājvalstu izvirzītos principus, būs iespējams panākt mazāk pazemojošus miera nosacījumus.

Viena no galvenajām vērtībām, kuras bija izvirzījušas Antantes valstis, bija tautu pašnoteikšanās princips.

Līdz ar to bija skaidrs, ka pēc kara Centrālā un Austrumeiropa piedzīvos radikālu politisko pārbūvi, agrāko impēriju vietā nākot jaunām nacionālām valstīm. Vācijai un Austroungārijai vairs nebija ne iespēju, ne vēlmes pretoties šim procesam.

Paziņojums par Juzefa Pilsudska atgriešanos Varšavā 1918. gada 10. novembrī

Foto: Wikimedia

Polija

1. pasaules kara laikā Vācija un Austroungārija iekarotajās poļu zemēs izveidoja Polijas karalisti, kura atradās pilnīgā atkarībā no Berlīnes un Vīnes. Tomēr poļi neatmeta cerības atjaunot savu valstisko neatkarību, kuru bija zaudējuši 18. gadsimta nogalē.

Pasliktinoties Vācijas stāvoklim kaujas laukos, poļi uzsāka mērķtiecīgu virzību uz patstāvīgas valsts izveidošanu. 1918. gada 7. oktobrī Polijas karalistes Reģentu padome atlaida Valsts padomi un deklarēja nodomu atjaunot Polijas neatkarību. 23. oktobrī Reģentu padome izveidoja jaunu valdību ar Juzefu Šfježinski (Swiezynski) priekšgalā, nesaskaņojot šo soli ar Vāciju.

28. oktobrī Krakovā izveidotā Poļu likvidācijas komisija sāka pārņemt varu no austriešu okupācijas iestādēm Polijas dienvidu daļā. Novembra sākumā poļu militārās vienības uzsāka atbruņot vācu un austriešu karavīrus.

Polija savu neatkarības dienu atzīmē vienā dienā ar 1. pasaules kara noslēgumu - 11. novembrī.

Juzefs Pilsudskis

Foto: ASV Kongresa bibliotēka

Čehoslovākija

1915. gada beigās trimdā dzīvojošie čehi, kuri bija apvienojušies Ārzemju komitejā, pasludināja karu pret Austroungāriju un izveidoja Čehoslovāku nacionālo padomi. Padome formēja čehoslovāku nacionālās militārās vienības Krievijā, Francijā un Itālijā. 1917. gada vasarā Francijas un Lielbritānijas valdības atzina padomi kā čehoslovāku nācijas pārstāvniecības institūciju.

Septembrī ASV atzina nacionālo padomi par "de facto" Čehoslovākijas valdību. Jāpiezīmē, ka līdzīgu soli attiecībā uz Latviešu pagaidu nacionālo padomi vēl pirms oficiālas neatkarības pasludināšanas spēra Lielbritānija.

1918. gada 14. oktobrī Čehoslovāku nacionālo padomi pārveidoja par Pagaidu valdību. To vadīja vēlākais trīskārtējais Čehoslovākijas prezidents profesors Tomašs Gariks Masariks (Masaryk). 28. oktobrī Prāgā oficiāli tika pasludināta Čehoslovākijas neatkarība.