Alderu nosaukums cēlies no kādreizējās alus darītavas. Bet 1903.gadā sāk darboties tam laikam unikālā inženiertehniskā būve, proti, Gaujas –Daugavas kanāls, pa kuru no Vidzemes uz Rīgas ostu tika pludināti baļķi. Tad Alderi kļūst par plostnieku ciematu.
“Plostnieki man likās tādi kā varoņi. Viņi ar ķekšiem skrēja, kad bija tie sastrēgumi, un mēs bērni viņiem pakaļ un skatījāmies, kā viņi tur viens otru komandē un tos baļķus vilka. Man tie baļķi likās kā tādi delfīni, kad viņi nāca tur pa kanālu,” atceras Ādažu novada iedzīvotāja Līvija Kudiņa.
Alderos vēl līdz mūsdienām saglabājusies plostnieka būda, kas koku pludinātājiem darba laikā, kas ilga apmēram divus mēnešus gadā, bija kā dzīvesvieta.
Ēriks ir plostnieks jau otrajā paaudzē un atzīst, ka darbs bijis gan grūts, gan interesants: “Tā nopludināšana iznāca bez lielas tehnikas, jo tas koks jau peldēja pa to upi. Bet tas bija jābaksta un jāliek visādas ragates, lai tie nepaliktu sausumā.”
Atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, sirmie vīri, no kuriem vecākajam jau 95 gadi, ar seno nodarbi iepazīstināja arī klātesošos. Alderu parkā tika atklāts informatīvs stends.
“Par plostniekiem es uzzināju tikai tagad, ka tādi ir bijuši. Ar ko viņi īsti nodarbojās, es tā īsti vēl neesmu sapratis, bet zinu, ka tas bija saistīts ar laivām,” saka Brīvās Valdorfa skolas audzēknis Toms Ādažu.
Kopīgā talkā tika sakopts arī vēsturiskais Alderu parks, bet ar Zemkopības ministriju uzsāktas sarunas par iespēju iztīrīt 3,1 kilometru garo un 10 metrus plato Gaujas – Daugavas kanālu.