Garkalnes pagasta iedzīvotāju aptaujā vairākums – 64% – atbalstījuši pievienošanos Ādažu novadam. Tikmēr daļa Garkalnes pagasta iedzīvotāju ir sašutuši par Ropažu novada domes lēmumu Ādažu novadam atdot tikai atsevišķas Baltezera teritorijas.
Bērziņa skaidroja – lai reformas rezultātā tapušajiem jaunajiem novadiem ļautu strādāt līdz 2025. gadam jeb vienu vēlēšanu ciklu, likumdevējs nav paredzējis, ka šajā laikā var grozīt novada robežas, izņemot Garkalnes un Varakļānu gadījumu.
Izstrādājot administratīvās reformas likumu, tika sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, paredzot, ka no 2025. gada iedzīvotājiem aptauju veidā būs iespēja izteikt vēlmi būt vienā vai otrā novada teritorijā.
"Šobrīd referendumu likumā nav paredzēta iespēja mainīt novadu robežas, bet ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025. gada iedzīvotājiem aptauju veidā ir iespēja izteikt savu vēlmi būt vienā vai otrā novada teritorijā. Šī vēlme ir juridiski saistoša un tiesiska, un vērtējama novada domei, šobrīd tā nav. Šobrīd [Garkalnē] notikušajai aptaujai ir konsultatīvs raksturs, un pašvaldības dome var pieņemt gala lēmumu," skaidroja Bērziņa.
Vienlaikus viņa uzsvēra –
iedzīvotāju vēlme nebūs vienīgā, kas jāņem vērā, ir noteikti arī papildu kritēriji, piemēram, jāievēro teritoriālā vienotība, lai nebūtu tā, ka kādu pagastu "izrauj" no novada vidienes. Tāpat jābūt attīstības centram.
Bērziņa atzina, ka garkalniešu intereses un viedokļi ir atšķirīgi, pat pretrunīgi. Ministrijā arī saņemta vēstule par to, ka visam Garkalnes pagastam ir jāpaliek Ropažu novadā.
"Iedzīvotāju vēlmes ir būtiskas, un tās noteikti ir jāievērtē, veicot pārmaiņas, bet tiesības lemt ir domei. Ropaži jau lēma, Ādažiem vēl jālemj, bet domājams, tas notiks janvārī," informēja ministre.
Ja Ādažu novada dome nepiekritīs Ropažu pašvaldības ierosinājumam un vienošanās netiks panākta, pēc 2025. gada Garkalnes iedzīvotāji varēs lemt par savu teritoriju. Tādējādi vēl viens gads būs jāpavada neziņā.
Ekonomiskos ieguvumus no robežas pārmaiņām ministre gan nesaredz. "Tās vairāk ir iedzīvotāju intereses un arī novadu intereses. Iedzīvotāji vēlas, lai viņu nodokļi nonāk tajā pašvaldībā, kuru infrastruktūru tās izmanto – skolas, bērnudārzi, ceļi," intervijā Latvijas Radio sacīja Bērziņa.
Viņa akcentēja, ka Garkalnes pagasts ir viens no turīgākajiem Latvijā, tādēļ ir saprotama gan viena, gan otra novada interese, lai Garkalnes iedzīvotāju maksātie nodokļi ieplūstu tās pašvaldības budžetā, kuras infrastruktūra vairāk tiek izmantota.
KONTEKSTS:
Līdz administratīvi teritoriālajai reformai Garkalne bija atsevišķs novads, un līdz pēdējām brīdim nebija skaidrs, kam tas reformas ietvaros tiks pievienots. Sākotnēji garkalnieši cīnījās par Garkalnes novada saglabāšanu, bet, kad saprata, ka tas nebūs iespējams, cīnījās par pievienošanos Ādažiem, bet beigu beigās nonāca Ropažu novadā.
Taču administratīvi teritoriālās reformas likumā jau bija paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju iesaisti Ropažu novadam jāizlemj, kā pārdalīt Garkalnes pagastu, daļu pievienojot Ādažu novadam.
Ropažu novada dome 2023. gada izskaņā nolēma atdot Baltezera ciemu un blakus esošo ciemu "Mārsili" Ādažu novadam.
Savukārt no 2023. gada 30. oktobra līdz 28. novembrim notika publiskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu. Aptaujā piedalījās 1920 respondentu, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Garkalnes pagastā. 1231 jeb 64,11% atbalstīja pagasta pievienošanu Ādažu novadam, 583 jeb 30,36% – bija pret, savukārt pārējie norādījuši, ka viņi nedzīvo šajā pagastā vai viņiem nav viedokļa par šo jautājumu.
