Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aizputē atrod vērtīgas monētas

Aizputē atrastas vērtīgas 17. un 18. gadsimta monētas

Aizpute ir viena no senākajām Kurzemes mazpilsētām ar bagātu un daudzveidīgu vēsturi. Par to liecina dažādi atradumi, kas ik pa laikam tiek uzieti, veicot būvniecību pilsētas vēsturiskajā zonā. Pavisam nesen, izbūvējot veloceliņu, ordeņpils pakājē uzietas divas 17. un 18. gadsimtā kaltas sudraba monētas. 

Līdz oktobra nogalei Aizputē nepilnu kilometru garajam veloceliņam jābūt pabeigtam. Tas sākas no pilsētas robežas, ievijoties garām Livonijas ordeņpils pakājei un noslēdzas pie akmens tilta. Rakšanas darbu laikā pils apkārtnē tika veikta arheoloģiskā uzraudzība arheologa Armanda Vijupa vadībā.

Kā atzīst būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis, tad vietām, liekot komunikācijas, nācies ierakties pat divu metru dziļumā. Tieši tad arī pamanīti priekšmeti, bet ar metāla detektoru uzietas divas monētas. Šādi arheoloģiskie atradumi gan neesot ietekmējuši būvniecības procesu.

"Būvniecības darbus var apstādināt, ja atklājas kādas būtiskas lietas, kad vajadzētu veikt kādus papildus izrakumus. Šeit nekādas tādas lietas neatklāja," saka Aizputes būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis.

Visi atradumi šobrīd nodoti Aizputes novadpētniecības muzejam. Tās ir keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, masīva dzelzs nagla, krama gabals. Taču visvērtīgākais atradums ir divas sudraba monētas - Kurzemes un Zemgales hercogistes grasis kalts 1763.gadā, savukārt Zviedrijas karaļa Kārļa XI viena ēra kalta 1672.gadā.

"Viņas ir ļoti nozīmīgas, jo tās beidzot ir arheoloģiskais materiāls, kas nāk no Aizputes muzeja krājuma, jo ļoti daudzas lietas mēs deponējam no kaimiņos esošā Kuldīgas muzeja," atzīst Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Mazāk svarīgie atradumi glabāsies muzeja krājumā, taču abas monētas itin drīz tiks izliktas apskatei jaunajā ekspozīcijā, kas šobrīd ir tapšanas stadijā. Tā uzskatāmi vēstīs par Aizputi no 13.gadsimta līdz mūsu dienām, un tajā būtiska loma būs atvēlēta naudai.

"Nauda simbolizē varu, un par to arī ekspozīcijā katrā sadaļā, katrā gadsimtā ir stāsts. Un šī naudiņa būs sadaļā 17.,18.gadsimts, kas stāstīs par to, kas notika Aizputē," atklāj muzeja vadītāja.

Tās ir dzīvās vēstures liecības, kas ik pa laikam tiekot uzietas, veicot rakšanas vai būvniecības darbus. Savulaik saimnieciskā dzīve pilsētā bijusi rosīgāka, līdz ar to arī atradumu bijis vairāk, atzīst muzeja vadītāja Jolanta Berga. Šopavasar arī pie baznīckalna atrasti dažādi priekšmeti, kas glabāsies krājumā.

Pēdējā arheoloģiskā izpēte ordeņpils teritorijā veikta pagājušā gadsimta 80.gadu nogalē.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti