1864. gada 12. aprīlī agri no rīta netālu no Neretas nokrita divas meteorīta daļas. Atzīmējot šī notikuma 160. gadskārtu, vairāki desmiti entuziastu devās deviņus kilometrus garā ekspedīcijā no Neretas novadpētniecības muzeja uz meteorīta krišanas vietām.
Nokrita divi lieli gabali
Pārgājienā piedalījās arī astronoms un Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš, kurš, izmantojot gan tagadējās, gan vecās kartes un plānus, mēģināja noteikt meteorīta fragmentu nokrišanas koordinātas. Līdzi bija arī metāla detektors – Bērziņš skaidro, ka tas paņemts cerībā atrast vēl kādu meteorīta gabaliņu.
"Varbūtība atrast pēc 160 gadiem ir gandrīz tuvu nullei, bet tai pat laikā mēs ļoti labi zinām, ka, meteorītam lidojot atmosfērā, tas sasprāga gabalos.
Nokrita divi lieli gabali. Tie nebija vienīgie. Nobira vēl mazāki fragmentiņi diezgan lielā – vairāku kvadrātkilometru teritorijā noteikti šeit vēl kaut kur ir augsnē iekšā. Tāpēc līdzi metāla detektors."
Meteorīta daļiņas ekspedīcijas laikā gan neizdevās atrast, bet, izmantojot kartes un plānus, ar dažu simtu metru precizitāti tika noteiktas vietas, kur nokrituši divi lielie Neretas meteorīta gabali. Viena lokācija ir Aizkraukles novada Neretas pagastā – vietā, kur šobrīd ir lauksaimniecības zeme. Blakus esošo "Jaunceriņu" māju saimniece Vita Freija šo faktu jau zināja.
"No sākta gala jau vecvecāki mūsu stāstīja, ka te tas meteorīts ir kritis un ka tas Pigu saimnieks ecējot ir visu piefiksējis. Tagad viss ir izcirsts, ir mainījies reljefs un viss pārējais, bet apmēram ap šo vietu vecie cilvēki teica. Cik tas ir precīzi, to es jums nevaru galvot. Jūs bērnībā mēģinājāt meklēt to vietu? Ziniet, pat prātā nebija. Tas nebija nekas īpašs. Bija un bija."
Notikumam bija aculiecinieki
Meteorītu muzeja vadītājs Bērziņš skaidro, ka abi meteorīta fragmenti ietriekušies zemē nelielā – aptuveni 20–30 centimetru dziļumā.
"Abi bija apmēram piecus kilogramus lieli. Viens drusku mazāks, viens drusku lielāks. Kopā nedaudz vairāk kā 10 kilogrami šī materiāla tika savākts."
Otrs gabals nokritis nepilna kilometra attālumā no pirmās vietas – Dienvidsusējas upes otrā krastā – Pilskalnes pagastā. Bērziņš skaidro, ka šim notikumam bijuši aculiecinieki.
"Cilvēki strādāja, būvēja šķūni un tad kļuva par aculieciniekiem, dzirdēja troksni un redzēja, ka te nokūp tā zeme pa gaisu.
Tas nav gluži kā sprādziens. Sprādziens bija pie debesīm, no gaisa nāca, bet te zeme gāja pa gaisu, ietriecās iekšā, kur varēja pienākt klāt un saprast, ka tas ir karsts objekts, pat caur cimdiem sajust, ka tas ir vēl karsts."
Viens neliels meteorīta fragmentiņš ir Meteorītu muzeja kolekcijā. Tas ir mazāks par plaukstu, atgādina sirds formu, ir gaiši pelēkā krāsā un graudains kā betons. No ārpuses to apņem plāna, melna garoziņa – tā ir kusuma kārta, kas radusies, meteorītam lidojot cauri atmosfērai.
Neretas meteorīts ir tipisks akmens hondrīts, kas cēlies Saules sistēmas pirmsākumos. Tas nozīmē, ka tā vecums varētu būt vairāk nekā 4,5 miljardi gadu.
Cer piesaistīt tūristus
Vietējie iedzīvotāji ir priecīgi, ka viens no četriem Latvijā fiksētajiem meteorītiem nokritis tieši Neretas apkaimē.
"Lepnums par mūsu novadu, par šo pusi lepnums, ka kaut kas mēs esam arī Latvijas mērogā un vispasaules mērogā būtībā. Tāds lepnums ir par to."
Tagad, kad precizētas meteorītu nokrišanas vietas, Aizkraukles novada pašvaldībai ir plāns izveidot šajās lokācijās informatīvus stendus tūristiem dažādās valodās. Stāsta Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs.
"Mēs nākotnē saskatām vīziju šīs Latvijas meteorītu nokrišanas vietas apvienot kaut kādos pārgājienos. Neretas meteorīta maršrutiņš, pēc tam uz Baldoni aiziet, kur Baldonē, tad uz Biržiem, kur vēl ir kritis. Nākotnē tādu kopējo maršrutu, lai varētu entuziastu grupas ieinteresēt šeit apmeklēt."
Par meteorīta naudu uzcēla skolu
Ar Neretas meteorītu saistās vēl viens interesants fakts. Vēsturiskā Ķesterskolas ēka, kurā šobrīd atrodas Neretas novadpētniecības muzejs, celta, izmantojot līdzekļus, kas iegūti, pārdodot Neretas meteorīta fragmentu. Stāsta Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja Marika Sūruma.
"Muzeja ēka bija jau sākotnēji iecerēta kā skola. Šī iecere tika īstenota, un tajā brīdī, kad jau skolu bija nolemts būvēt, Neretā nokrita meteorīts.
Bija tik gudri cilvēki, tai skaitā arī toreizējais Neretas mācītājs Pēteris Oto Vāgners, kurš nodeva daļu šī meteorīta Tērbatas Universitātei. Par iegūtajiem 100 cara zelta rubļiem tika būvēta šī ēka."
Lielākais Neretas meteorīta fragments joprojām atrodas Igaunijā, bet citi fragmenti ir dažādos muzejos pa visu pasauli. Latvijā kosmiskais pagātnes vēstneša gabaliņš skatāms Meteorītu muzejā Rīgā.
