19. gadsimta vidū arvien krasāk iezīmējās pretrunas starp Amerikas Savienoto Valstu dienvidu un ziemeļu štatiem. Verdzība, kas joprojām bija atļauta valsts dienvidos un bija kokvilnu ražojošo dienvidu štatu ekonomikas pamats, bija ļoti nepopulāra industrializētajos ziemeļu štatos, kur vērsās plašumā abolicionisms – kustība par verdzības atcelšanu. Augstās ievedmuitas, kam bija jāveicina ziemeļu industrijas izaugsme, bija ļoti neizdevīgas dienvidu štatiem. Konflikts saasinājās, kad laikā no 1845. līdz 1848. gadam Savienoto Valstu sastāvā nonāca jaunas plašas teritorijas – bijušie britu un meksikāņu īpašumi kontinenta vidienē un rietumkrastā. Uz šīm zemēm migrēja lielāko tiesu ziemeļu štatu iedzīvotāji, kuri negribēja pieļaut tajās verdzības izplatīšanos. Iemesls gan nebija tik daudz aizraušanās ar melnādaino vergu atbrīvošanas ideju, cik nevēlēšanās rietumu teritorijās vispār redzēt melnādainos, kurus tur neizbēgami ievestu dienvidu plantatori.
1860. gada novembrī par Savienoto Valstu prezidentu kļuva Abrahams Linkolns, kurš kā vienu no saviem mērķiem deklarēja verdzības izplatības nepieļaušanu. Linkolna ievēlēšana lika vairākiem vergturu štatiem izstāties no Savienotajām Valstīm, 1861. gada februārī izveidojot Amerikas Valstu Konfederāciju. Savā inaugurācijas runā Linkolns paziņoja, ka negrasās atcelt verdzību štatos, kur tā jau pastāv, taču arī nepieļaus Savienoto Valstu federālā īpašuma atdošanu Konfederācijai. Šāds federālais īpašums bija arī Samtera forts, uzbūvēts uz nelielas saliņas pie ieejas ostas pilsētas Čārlstonas līcī, kas kā korķis nosprostoja nozīmīgu ūdensceļu.
Dienvidnieki pieprasīja, lai federālā armija fortu atstāj, taču Linkolns nosūtīja tā garnizonam flotili ar papildspēkiem. Tas spieda dienvidniekus rīkoties enerģiskāk. 1861. gada 11. aprīlī Konfederācijas armijas komandieris Čārlstonas apkārtnē pulkvedis Berigārds pavēlēja sākt forta apšaudi. Pāris dienas Samtera forta lielgabali un apkārtējo nocietinājumu baterijas apmainījās šāvieniem, gan nevienu nenogalinot. Čārlstonieši izvietojās uz balkoniem krastmalas namos, no kuriem bija redzams forts, un vēroja kanonādi kā uguņošanu. Tomēr 1861. gada 13. aprīlī Samtera forta garnizons padevās un tika evakuēts. Tā beidzās pirmā Savienoto Valstu Pilsoņkara kauja, kurai sekoja daudzas citas – krietni nozīmīgākas un asiņainākas.
