Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem, savukārt Indijā vegāni ir 9% no kopējās populācijas, kas ir augstākais rādītājs pasaulē.
Bīlande skaidroja, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un ir saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem.
"Vegānisms, pirmkārt, ir pārliecība, kurai sekojot secīgi izmainījās diētas vai uztura paradumi, no dzīvnieku izcelsmes produktiem atsakoties, kas, protams, mūsdienās kļūst arvien populārāk.
Mēs arvien vairāk apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, spējam ietekmēt gan savu, gan vides veselību," viņa norādīja.
Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, ne tikai gaļu, zivis, olas un piena produktus, bet arī, piemēram, medu.
Vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis piekrita, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri, un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki".
Viņš minēja, ka katru gadu pasaulē pārtikai izaudzē un nogalina aptuveni 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien.
"Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām, izklaidei cirkā izmantotie dzīvnieki, ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs vismaz trīs reizes dienā pieņemam izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to arī biežāk par to vegānisma sakarā runā," skaidroja Ādminis.
Viņš vērtēja, ka šī pārliecība kļūst arvien populārāka arī tāpēc, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks.
"Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā tas bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug. Gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtēja Ādminis.
"Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem, un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle," viņš skaidroja.
Bīlande arī piekrita, ka mūsdienās izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk, taču vienlaikus jāuzmanās no gatavajiem produktiem veikalos, kas, lai gan ir vegāni, var būt tikpat neveselīgi kā pārstrādātie sarkanās gaļas produkti.
"Neaizmirstam to, ka vegāniska desiņa vai vegānisks cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāks par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts.
Tāpēc, ka tur būs piesātinātās taukskābes, tur būs palielināts sāls daudzums," norādīja Bīlande.
"Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū. Mums ir jānošķir, ka vegāniskais jeb augu valsts uzturs ir vērtīgs un kvalitatīvs tad, ja tas tiešām pamatā ir sagatavots no svaigiem, rūpnieciski nepārstrādātiem produktiem," viņa piebilda.
Bet konceptuāli ir skaidrs, ka vegānisks uzturs var būt pilnvērtīgs, sabalansēts, atbilstošs visos dzīves posmos un dažādām fiziskām slodzēm, uzsvēra uztura speciāliste.
Vienlaikus var būt zināmi riski, kas jāpatur prātā – vegāniem jāseko līdzi B12, B vitamīna, dzelzs, kalcija, joda, cinka un omega 3 taukskābju rādītājiem. Šādam uzturam vismaz sākotnēji jābūt rūpīgi plānotam, lai visas nosauktās vielas uzņemtu, arī neēdot gaļu.
Ādminis uzsvēra, ka ar laiku tas kļūst arvien vienkāršāk, un dalījās ar savu ēdienkarti. Brokastīs viņš ēd iepriekšējā vakarā aplietas auzu pārslas ar rozīnēm un samaltām sēkliņām – linsēklām, saulespuķu sēklām, magoņu sēklām. Klāt ēd augļus vai citādākai garšai pievieno kakao.
"Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, nedrīkst aizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt," viņš stāstīja.
"Man patīk arī zupas. It īpaši aukstajā gadalaikā, un visādi griķu, rīsu ēdieni ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimāla, vienkārša dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur būs kaut kas [vegānisks]," norādīja Ādminis.
