Apspriešanas gaitā deputāti secinājuši, ka nav skaidru atbilžu par termināļa ietekmi uz vidi, drošību, satiksmes organizāciju, kurlūtas un dabas mantojumu, līdz ar to paredzētā darbība nav akceptējama.
Turklāt iecerētā termināļa būvniecība izraisījusi ievērojamus iedzīvotāju iebildumus. Savulaik pret "Baltic Oil Terminal" plāniem Daugavgrīvā savākti aptuveni 13 000 parakstu, cenšoties nepieļaut, ka "iecienītās atpūtas vietas no Daugavgrīvas līdz Saulkrastiem un Jūrmalas pilsētai tiktu pārvērstas par naftas peļķi", bet šīs būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā saņemtas 3685 iedzīvotāju un trīs organizāciju atsauksmes, no kurām ieceri atbalstīja 235 iedzīvotāji, bet 3450 iedzīvotāji un visas trīs organizācijas izteica noraidošu viedokli.
Pilsētas attīstības komiteja termināļa būvniecības jautājumu vērtēja jau pirms diviem gadiem un vienojās galīgo lēmumu nepieņemt līdz brīdim, kad tiks izstrādāts detālplānojums pieguļošajām teritorijām un tiks atrasts skaidrs risinājums par dzelzceļa, pievadceļu un citas nepieciešamās infrastruktūras attīstību atbilstoši prognozējamam kravu plūsmas pieaugumam.
Savukārt „Baltic Oil Terminal” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūgts atzīt par prettiesisku Rīgas domes faktisko rīcību, kā arī uzlikt par pienākumu Rīgas domei pieņemt lēmumu par termināļa būvniecību. Šā gada februārī tiesa nolēma uzlikt par pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pieņemt lēmumu par termināļa būvniecības ieceri.
SIA KU "Baltic Oil Terminal" terminālī plānotais kravu apgrozījums būtu desmit miljoni tonnu gadā, no kurām 20% ķīmisko vielu un maisījumu plānots importēt, bet 80% - eksportēt. Importējamos produktus piegādātu ar tankkuģiem un pārkrautu dzelzceļa rezervuāros, bet pēc tam - dzelzceļa cisternās. Savukārt eksportējamie produkti terminālī tiktu nogādāti pa dzelzceļu, pārkrauti rezervuāros un pēc tam - tankkuģos, kuru apkalpošanai paredzēts izbūvēt divas tankkuģu piestātnes.
Lielākā daļa no pārkraušanai paredzētajām kravām ir bīstamās vielas un to maisījumi, savukārt avārijas gadījumā akrilnitrils raksturots kā visbīstamākais, kura uzglabāšana un pārkraušana atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam ir aizliegta.
Termināli paredzēts izvietot uz pussalas, Komētforta ragā, Daugavas kreisajā krastā pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī. Ziemeļos un ziemeļrietumos pussala robežojas ar Rīgas jūras līci, bet ziemeļaustrumos, austrumos - ar Daugavu. Kopējā zemesgabala platība ir 25 hektāri.
Tuvākais dzīvojamais rajons ir Daugavgrīvas dzīvojamais rajons, kas atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no termināļa teritorijas, Bolderājas mikrorajons atrodas 2,5 kilometru attālumā, bet Daugavai otrā pusē ir Mangaļsalas dzīvojamais rajons.
Lai nodrošinātu kravu plūsmu uz termināli, paredzēts veikt vairāku jaunu infrastruktūras objektu izbūvi ārpus uzņēmuma teritorijas - jāizstrādā Bolderājas stacijas attīstības risinājumi, jāveic jaunu sliežu ceļu izbūve, viadukts pār Parādes ielu un viadukta vai jaunas ielas izbūve pie SIA "AGA", kā arī jāveic inženierkomunikāciju pārcelšana un jāveic ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumi, tostarp prettrokšņa sienu izveide dzelzceļa malā. Minēto pasākumu realizācijai būs nepieciešama konkrēto zemes īpašnieku piekrišana, kā arī ir jāveic grozījumi Rīgas teritorijas plānojumā. Termināļa izbūve un darbība bez atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanas nav pieļaujama, un to izbūvei, iespējams, būs nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.
