Līdzās “Šaritē” slimnīcai Berlīnē, hospitāļiem Šveicē, Spānijā un Francijā tagad arī RAKUS. Eiropas Insulta organizācijas augstākais novērtējums nav nedz zviedriem, nedz somiem, nedz igauņiem. Tas iegūts pēc divu ar pusi gadu ilga darba, maksimāli uzlabojot darba organizāciju un pacientu aprūpi.
RAKUS neirololoģe Ilga Ķikule sacīja: “Šis ir novērtējums tam, ka mēs ārstējam mūsu pacientus Eiropas līmenī. Un pacients ir ieguvējs.”
Savukārt RAKUS Neirovaskulārās nodaļas vadītāja Biruta Tilgale par novērtējumu norādīja: “Tā bija ļoti liela padarīta darba sajūta, mēs visi bijām ļoti priecīgi.”
Slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis skaidroja, ko nozīmē insulta pacientu ārstēšana: “Tas nozīmē ātru reaģēšanu, kas nozīmē ātru izmeklēšanu, ātru ārstēšanu, rehabilitāciju, arī asinsvadu operācijas.”
Agrāk insulta pacienta ārstēšanu sāka pēc izmeklējumu saņemšanas. Tagad, pēc sertifikācijas, tas notiek uzreiz, jo katra kavēta minūte var nozīmēt zaudētas runas vai kustību spējas.
“Kad insults noticis nesen, pacients atbrauc laika logā, tad tromba šķīdināšana notiek ļoti īsā laika periodā. Brauc uz kompjūtertomogrāfiju, jau nesagaidot atbildi, sākam. Tas vienmēr aizņem laiku – gaidīt atbildi, bet mums viss laiks ir īss un koncentrēts,” atzīmēja Karelis.
Iegūtā atzinība arī nozīmē to, ka turpmāk mediķi savas zināšanas insulta ārstēšanā papildinās katru nedēļu. Kursi, semināri, lekcijas ir obligāti.
“Ja kāds kaut ko redz jaunāko, to uzzinām visi. Mums katru rītu ir par to konference, kopīgs mācību process visa mūža garumā,” sacīja Tilgale.
Vienlaikus Karelis atzina: “Mediķi tomēr grib zināt arī kaut ko citu – ne tikai Covid. Būsim atklāti. Ļoti aktīvi piedalās. Mums šorīt arī bija konference. Bija daudz dalībnieku.”
Covid-19 laiks nav mazinājis insulta gadījumu skaitu. Taču bailēs, ka arī slimnīcā iespējams inficēties ar koronavīrusu, cilvēki palīdzību sauc novēloti.
RAKUS gadā ārstējas tūkstoš insulta pacientu un jūnijā apritēs 21 gads, kopš izveidota šī Insulta vienība.
