«Rail Baltica» ietekme uz vidi būs, taču salīdzinoši maza

Būvējot ātrgaitas dzelzceļa līniju cauri visai Latvijas teritorijai, iespējams, cietīs Latvijas daba un iedzīvotāju intereses. Pagaidām projekts paredz divu dabas aizsargājamu teritoriju šķērsošanu, meža zvēru pārvietošanās ceļu maiņu un māju nojaukšanu, taču jau tagad paredzams, ka gadsimta būve Latvijas dabu ietekmēs salīdzinoši maz.

Jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas Latvijai stiepsies cauri 235 kilometru garumā un pa kuru pārvietosies pasažieru un kravas vilcieni, jau paspējusi radīt bažās vides aizstāvju vidū. Elita Kalniņa ir Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente. Ieraugot uzņēmuma "RB Latvija" piedāvātos vairākus dzelzceļa līnijas iespējamos variantus, prieks no viņas sejas par ātrgaitas dzelzceļu Latvijā noplacis.

"No vides viedokļa mums ir ļoti daudz iebildumu. Lai gan krasi ir samazināta ietekme uz aizsargājamām teritorijām, taču ir citas vērtības, kuras nevar ielikt kā aizsargājamas. Eiropā pašlaik runā, ka daba ir jāaizsargā arī aizsargājamām teritorijām, tad šeit tiks skarti, īpaši Garkalnes pusē, ļoti lieli vienlaidus augošie mežu masīvi. Var teikt, ka tie ir pēdējie, kas palikuši ap Rīgu. Tā ir vērtība, kas Latvijā varbūt pat ir nenojausta. Eiropā ļoti maz kur ir vienlaidus mežu masīvi, tādi, kas ir nesadalīti," skaidro VAK viceprezidente Elita Kalniņa.

Viņai loģiskāks variants šķistu, ja tiktu sakārtota un pārbūvēta esošā dzelzceļa infrastruktūra, nevis veidota pavisam jauna un tādēļ apgūtas jaunas dabas teritorijas. Tas gan būtu ļoti grūti izdarāms, jo ātrgaitas dzelzceļam ir nepieciešama pilnīgi citādāka infrastruktūra.

Jaunā līnija Latviju sadalīs uz pusēm - divās gandrīz vienādās daļās. Tas varētu ietekmēt arī meža zvērus.

"Pozitīvais aspekts ir tas, ka uz dzelzceļa neies bojā dzīvnieki, tā kā tas ir uz autostrādēm, jo nožogojums būs tik kapitāls un necaurejams, ka dzīvnieki aiz tā nokļūt nevarēs," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Projekts paredz dzīvniekiem izbūvēt speciālas ejas dzelzceļa šķērsošanai. "Tās vietas, kuras dzīvnieki ir ieraduši šķērsot līdz šim, nemaz tik labi nav zināmas. Ļoti iespējams, ka zināšanu trūkumu dēļ tiks zaudēta kāda ļoti svarīga pārvietošanās vieta," pieļauj "Silava" vadošais pētnieks Ozoliņš.

Lielākas neērtības grandiozais "Rail Baltica" projekts var radīt iedzīvotājiem. Piemēram, Baldones novadam piedāvāti pat trīs varianti, kur to varētu šķērsot dzelzceļa līnija. Viens no tiem paredz trasi netālu no bīstamo atkritumu glabātuves "Radons".

"It kā jau ārpus aizsargjoslas, taču tur ir jāpēta, kā tā trase ietekmēs pašu "Radona" situāciju, kāda būs vibrācija, kā tas ietekmēs jau esošās tvertnes un galu galā tiek plānots "Radonu" paplašināt. Diemžēl šobrīd ir pētīts, kā "Radons" ietekmēs trasi, nevis kā trase ietekmēs "Radonu"," sacīja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa.

Vilcieni Baldonē nepieturēs, tie tikai iztrauksies cauri ar ātrumu līdz 250 kilometriem stundā. Novadam no tā ieguvums nav nekāds. Pirms 20 gadiem Baldones novadā izveidoti dārzkopības kooperatīvi. Kādā meža ielokā cilvēki  sabūvējuši mājas un vasarnīcas, taču šobrīd ir ļoti satraukti, ka garām ies vilciens.

"Vai mēs dzirdēsim dzelzceļu? Kā tas ietekmēs mūsu apkārtni? Vai būs tik mierīga dzīve kā pašreiz? Es nevaru iebilst pret to, kas valstij ir labs, bet būtu ļoti jauki, ja mums būtu skaidrība par to, kā tas mūs ietekmēs, vai mums nāksies kaut ko zaudēt, kaut ko no savas dabas, no putniem, no zvēriem, kas te dzīvo," neizpratnē ir Baldones novada iedzīvotāja Aija Zalcmane.

Nedaudz tālāk no kooperatīviem kādas lauku mājas saimniece gaida sabiedrisko apspriešanu, lai saprastu, kā dzelzceļš ietekmēs viņas likteni. Iepriekš vairākas pašvaldības pauda, ka ir nemierā ar "Rail Baltica" maršrutu, un iebildumus ir cēlusi arī galvaspilsēta Rīga.

"Nevienam nepatīk, ka mājai nāk virsū. Ja mūs pašus gluži neskar, tad jau nekas, bet, ja nāk taisni virsū, tad man ir tāda doma - ja manu māju jauc nost, tad lai uzbūvē uz manas zemes man tieši tādu pašu. Es negribu iet nekur prom," pastāstīja Baldones novada iedzīvotāja Ieva Vindedze.

Domei kopā ar iedzīvotājiem būs jāvērtē, kurš no trīs iespējamiem dzelzceļa variantiem Baldonē vismazāk ietekmēs apkārtējo cilvēku dzīvi un kuru mājas tiks nojauktas. Pirmdien, 23.februārī, Salaspilī un Sējas  novadā sākta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana.

"Rail Baltica" kopējās izmaksas visās trijās Baltijas valstīs kopumā tiek lēstas 3,7 miljardu eiro apmērā. Šī summa ir puse no viena gada Latvijas valsts budžeta.

Lielāko daļu - 85% apmērā - no šīs summas varētu finansēt Eiropas Savienība (ES). Projekta virzītāji atzīst, ka dzelzceļš skars aptuveni divus tūkstošus privātīpašumu. Visiem īpašniekiem tikšot izmaksātas kompensācijas, ātrvilcieni būs krietni klusāki par vecajiem vilcieniem, tiks izbūvētas skaņu norobežojošas sienas un tikšot arī izmantoti mehānismi, kas samazina vibrāciju, lai neietekmētu apkārt esošos objektus. Arī  vides aspektiem pievērsta pastiprināta uzmanība. Tas gan projektu sadārdzinājis par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

"Mums ir viens trases variants, kurš joprojām šķērso divas "Natura" teritorijas – tā ir Salaca un Vitrupe. Salacas gadījumā mums nav daudz variantu.  Vitrupes "Natura" teritorijā mēs esam identificējuši vienu alternatīvu variantu. Mēs līdz minimumam samazinām ietekmi uz vidi," sacīja “RB Latvija” izpētes darba grupas vadītājs Latvijā Arnis Skrastiņš.

Vides pārraudzības valsts birojā, kam vēl tikai būs jāvērtē projekta ietekme uz vidi, stāsta  - pirms gada bija plānots, ka dzelzceļa līnija skars 50 hektārus aizsargājamo teritoriju, taču jaunākie trases varianti - tikai piecus hektārus.

"Tas vides aizsardzības aspektā ir ļoti liels ieguvums. Negribētu teikt, ka uzvara, jo ir nepieciešams sabalansēt gan attīstības, gan dabas aizsardzības jautājumus un, apejot aizsargājamās teritorijas, viennozīmīgi teritorijām no tā paliek labāk. Dabas aizsardzības aspektā šis projekts ir draudzīgāks nekā pirms gada," uzskata Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukašēvics.

"Rail Baltica", iespējams, būs šā gadsimta lielākais projekts Latvijā. Šobrīd vēl tikai notiek ietekmes uz vidi izvērtēšanas process, taču jau tagad ir skaidrs, ka tik grandiozs objekts Latvijas dabu ietekmēs salīdzinoši maz. Pirmie vilcieni no Tallinas līdz Berlīnei cauri Latvijai sāks ripot pēc 10 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti