Pētījuma autori apsekoja 15 Eiropas valstis, no kurām gan vairākās bija viena un tā pati valūta - eiro, un konstatēja, ka vidējais baktēriju skaits uz banknotes ir 26 tūkstoši. Uz dāņu kronu banknotes ir vidēji 40 266 baktērijas, bet uz zviedru kronu banknotes - vidēji 39,6 tūkstoši baktēriju.
Vidējais baktēriju skaits uz Šveices franku banknotes ir 32,4 tūkstoši, uz Krievijas rubļu banknotes - 30 tūkstoši, uz Polijas zlotu banknotes - 25,7 tūkstoši, bet uz britu mārciņu banknotes - 18,2 tūkstoši baktēriju.
Uz norvēģu kronu banknotes vidēji ir 11 733 baktērijas, bet vistīrākā papīrnauda izrādījās eiro banknotes ar vidēji 11 066 baktērijām uz katras no tām.
Oksfordas Universitātes inženierzinātņu profesors Īens Tompsons atzina, ka arī 26 tūkstoši baktēriju uz banknotes ir pietiekams skaits infekciju izplatīšanai.
Iepriekš veikti pētījumi parādījuši, ka banknotes var būt inficētas ar elpošanas ceļu, urīnvadu un citu infekcijas slimību izraisītājiem.
Tompsons aicināja veikt plašākus pētījumus par to, kā ar banknotēm var izplatīties baktērijas, kas ir rezistentas pret antibiotikām.
Zviedrijas Valsts banka ("Riksbank"), kas emitē zviedru kronas, plāno 2015.gada oktobra sākumā laist apgrozībā jaunas banknotes. Vēl nav zināms, vai arī tās tikpat viegli varēs kļūt par baktēriju perēkli.
