Iespējams - katrs būs sevi pieķēris pie domas, ka pavasarim atnākot, tā vien gribas savā piemājas teritorijā padarboties, iztīrīt šķūnīti un sadedzināt visu lieko. Un, ja šī doma kādu ir piemeklējusi, tad jāzina, ka tas ir pats briesmīgākais veids, kā sagaidīt pavasari.
"Latviešiem ir tāds sakāmvārds: "Ne jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta!". Tas jau nozīmē, ka latvietis jūtas ļoti pārliecināts, darbojoties ar uguni," tēlaini saka ugunsdzēsējs Juris Blūzmanis.
Pagājušā gada statistika liecina, ka visā valstī tika dzēsti 4044 kūlas ugunsgrēki. Pietiekami liels skaitlis, kas radies, kādam izklaidējoties. "Tikko saulīte atkal spīdēs, mēs zinām, ka tūliņ brauksim un dzēsīsim ugunsgrēkus, kā tas, piemēram, bija Rīgas cirka laikā, kad mums nācās piesaistīt no brīvām maiņām papildu spēkus, jo vienlaicīgi, kamēr notika ugunsgrēks Rīgas cirkā, tikmēr cilvēki aktīvi izklaidējās Latvijas pļavās un dedzināja pērno zāli," skaidro ugunsdzēsējs.
Dedzinot sadzīves atkritumus, rodas īsts ķīmisko vielu kokteilis, kas nosēžas tuvākajā apkārtnē. Sadedzināšanas procesā, pārveidojoties organiskajām vielām, rodas jauni savienojumi – vielas, no kurām daudzas ir ļoti kaitīgas cilvēkam un videi.
"Dedzinot plastmasu, atbrīvojas daudz un dažādas vielas, piemēram, dioksīni, kas ir toksiski un kancerogēni. Mēs, varbūt domājam, ka dedzinot tas aiziet gaisā, jo mēs jau to neelpojam. Taču tas ne tikai aiziet gaisā un bojā ekosistēmas kvalitāti, bet liela daļa no tā visa nosēžas un var nosēsties uz mums tuvajām, izmantojamām lietām – labību un kultūraugiem," dedzināšanas kaitīgumu skaidro biedrības „ Zaļā brīvība” pārstāvis Valters Kinna.
Ļoti kaitīgu vielu grupa veidojas, ugunskura temperatūrā degot plastmasai jeb polimēriem ar hlora, fluora, broma savienojumiem, piemēram, PVC izstrādājumi. Tos dedzinot, rodas dioksīni ar kancerogēnu, mutagēnu ietekmi. Tie var izraisīt dažādas ģenētiskas izmaiņas, kuras pārmantos nākamās paaudzes. Būtībā tās ir vistoksiskākās vielas, kādas ir zināmas cilvēcei.
"Ja jau ugunsdzēsējs nevar elpot šo kaitīgo gaisu, tad tas viss taču nonāk apkārtējā vidē, arī uz ūdeņiem, tādā veidā izveidojot kaitīgu slāni. Šķiet, ka tas izkūp gaisā, bet piesārņojums nonāk upēs, kur to elpošanas ceļos uzņem zivis. Ja pavasaris ir dabas atdzimšana, tad līdz ar visām alerģijām nāk klāt ļoti lielas problēmas veselībai," skaidro ugunsdzēsējs.
Atkritumu dedzināšana mājas apstākļos var izraisīt sirdsslimības, saasināt elpošanas orgānu slimības, radīt nelabumu un galvassāpes. Gaistošo organisko savienojumu ieelpošana var izraisīt acu, deguna, mutes gļotādas kairinājumu un pat aknu, nieru, nervu sistēmas bojājumus. Tās ir īstermiņa ietekmes. Ilgtermiņā šīs vielas var veicināt ļaundabīgo audzēju veidošanos un gēnu mutācijas.
Der padomāt arī par tikko modušos dzīvo radību, piemēram, ežiem, kurus uz lauka var nogalināt neapdomīgā rīcība ar pērno zāli. Arī putni, kuri ligzdo uz zemes, katru gadu aiziet bojā sadegot.
Paveroties Latvijas laukos, visapkārt skaisti rindojas skābbarības ruļļi, kuri ietīti plastmasas iepakojumos. Šiem iepakojumiem arī kaut kur jāpaliek – kāds izdomā tos vienkārši sadedzināt, bet ir arī mums atbildīgi zemnieki, kā Nauris. "Plēves lēnām krājas. Konsultējoties ar citiem, zinu, ka ir dienas, kad tās savāc. Pļavas vidū nedrīkst pielaist uguni, jo tomēr jādomā par vidi un pēc mums taču arī vēl kāds te dzīvos," raidījumam "Vides fakti" stāsta Nauris.
"Tagad zemnieks bez jebkādiem izdevumiem, zaļā veidā var atbrīvoties no šiem materiāliem. Viņš var piezvanīt, pieteikt un mūsu uzņēmums atbrauks gandrīz uz jebkuru Latvijas nostūri," informē šķirošanas uzņēmuma „Eko Reverss" direktore Kristīne Tamuža.
"Vienā čupā ir dažādas plēves, maisi, skābbarības ruļļu šņores, arī tīkli, ko nepārstrādā. Tie ir atkritumi, kuri lēnām tiek šķiroti. Sākotnēji domāju, ka pārstrādājas viss. Taču te man būs darbiņš," vērtē zemnieks Nauris. "Zemnieks šīs plēves var savākt vienkopus, novietot brīvi piebraucamā vietā, kur nav elektrības vadu. Tas nevar būt zem nojumes, jo tad mašīna nespēs uzkraut šo materiālu. No materiāliem ir jānoņem tīkli, jo tos diemžēl nekur pasaulē nepārstrādā. Viss pārējais – agroplēves, maisi un kanniņas lai ir čupiņā - mēs atbrauksim un savāksim šo materiālu," stāsta Kristīne Tamuža.
No polipropilēna maisiem un cietās plastmasas - kanniņām un pudelēm - iegūst augstas kvalitātes granulas. Pēc tam no granulām tiek ražoti dažādi rūpnieciskie izstrādājumi - caurules, rūpnieciskā tara, atkritumu konteineri, tvertnes, plēves, atkritumu maisi un citas noderīgas lietas. Tā vietā, lai indētu apkārtējo vidi, jebkurš var šiem materiāliem dot otru dzīvi.
