"Jebkura urbšana nodara kaitējumu, jo mēs bojājam kambija slāni - zem mizas dzīvības slāni, pa kuru notiek visa sulu cirkulācija. Un potenciāli mēs tur ievazājam infekciju," stāsta Latvija Valsts meži (LVM) vecākais speciālists Kaspars Riže.
Rezultātā bērzs lēnām sāk trupēt. Neskatoties uz infekciju tas var augt vēl ilgi, tomēr koka mūžs tiek samazināts.
"Diemžēl ir redzēti, ka vienā bērzā ir saurbti uz visām debespusēm, pie tam vēl vairākos stāvos. Tas ir aptuveni tas pats, kas asins donors. Ja paņem 300 – 400 mililitrus, tad cilvēkam nav nekāda vaina, bet, ja paņem divus, trīs litrus, tad viņš aiziet bojā. Tāpat ar bērzu, ja mēs visu sulu viņam notecinām, tad viņš var sākt kalst," piebilst LVM speciālists Riže.
Bērzu sulu tirgošana jau sen ir kļuvusi par biznesu. Rīgas Centrāltirgū sulu dzeršanas svētki jau rit pilnā sparā. Par vienu litru tiek prasīts viens eiro un cilvēki ir gatavi maksāt. "Es pērku sulas tāpēc, ka veselīgas," raidījumam "Vides fakti" stāsta sulu pircēja Kristīne. Savukārt sulu pircējs Valts saka, ka pats netecina, jo netiek tik lēti līdz mežam: "Netieku. Draugi saka, ka var dabūt par brīvu, bet tad ir jāpērk benzīns. Tas ir neizdevīgi, lētāk atbraukt ar riteni uz tirgu."
Ir uzņēmēji, kuri no bērzu sulām ražo pat šampanieti, vēl citi eksportē uz ārvalstīm, bet pārējie tirgū atrod vietējos pircējus.
"Nu, ja jau tirgojam, tad ir izdevīgi," atzīst bērzu sulu tirgotājs Ivars, tiesa, piebilstot: "Atrēķinot visus izdevums, nekas daudz pāri nepaliek." Tikmēr bērzu sulu tirgotājs Guntis Klūga saka, ka tas nav tikai peļņas avots, bet arī kā sports un aizraujoša nodarbe.
Daļa tirgotāji sulu tecina savos mežos, bet citi - Valsts mežos. Tur par vienu urbumu ir jāmaksā pieci eiro un mežziņi uzrauga, lai kokiem netiek nodarīts pāri. Ir konstatēti gadījumi, kad komerciālos nolūkos sulas tiek iegūtas nelegāli. Par to draud gan naudas sodi, gan kriminālprocess. Tomēr, ja veselīgā dzira tiek iegūta tikai privātām vajadzībām no viena LVM augoša bērza, tad problēmu nebūs.
"Mēs šobrīd atrodamies Valsts mežu teritorijā un esam atklājuši vienu vietu, kur tiek tecināta sula. Šeit ir vieta, kur varētu tecināt bērzu sulu. Blakus ir apdzīvota vieta. Šeit ir valsts mežu teritorija, kas atzīmēta ar dzeltenajām strīpām, ir arī valsts mežu zīme. Mēs atļaujam vietējiem iedzīvotājiem iegūt bērzu sulas," skaidro LVM pārstāvis Riže.
Vienīgā nelaime - lai gan cilvēks ir domājis labi un sulu tecina pa koka caurulīti, tā varēja nebūt četru centimetru bieza, pietiktu arī ar 10 milimetru mazu caurumiņu. Sula tecētu tāpat. Ir iespējams sulu iegūt, nodarot vismazāko kaitējumu kokam. No sākuma jānomēra, lai koka diametrs nav mazāks par 40 centimetriem un urbuma vietai nevajadzētu būt augstākai par pusmetru no zemes. "Lēnītēm urbj iekšā, kamēr iet mizai cauri, ir brūnā krāsā un tad, kad skaidas parādās baltā krāsā, tad viss, es jau esmu trāpījis kokā iekšā," pamāca LVM speciālists Riže, piebilstot, ka paraugdemontrējumā ieurbts 2,5 centimetrus dziļi.
Jo šaurāks un seklāks urbums, jo mazākas iespējas kokā ielaist infekciju. Kad sula iztecināta, un no viena bērza nevajadzētu iztecināt vairāk par 150 litriem, tad caurums jāaiztaisa ciet ar sausu koku.
Bet mežā šobrīd iespējams ievākt vēl kādu ražu – priežu pumpurus. Tie palīdz pret dažādām plaušu kaitēm, tomēr arī pumpuru novākšanai ir vajadzīgas zināšanas. "Ja es noplēšu kokam pumpurus, tas šogad pilnīgi noteikti neturpinās augt. Nākamajā gadā tur varbūt vēl kāds pumpurs būs, iespējams, ka atkāpjoties atpakaļ, izdzīs kādu pumpuru, bet spēcīgi apskādēts zars neturpinās augt," stāsta Kaspars Riže.
Nekādā gadījumā nedrīkst plēst pumpurus no koka galotnes. Šāda rīcība ir tieši tāda pati kā galotnes nozāģēšana. "Ja uz augšu rēķinām, tad šeit bija pumpuri, kas pārvērtās par zariem, vidējais aizgāja pa dzinumu uz augšu, atkal bija pumpuri, pārvērtās par sāna zariem, aizgāja dzinums, te ir atkal nākamais pumpurs, nākamie sānu dzinumi. Tā tas koks aug," skaidro LVM pārstāvis Riže.
Vislabāk priežu pumpurus ir lasīt no apakšējiem zariem. Ziemas tējai pilnīgi pietiks ar vienu saujiņu, savukārt tiem, kuri vēlas tirgoties ar pumpuriem, noteikti jāsazinās ar LVM, lai vēlāk nerodas problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm. Vācot dažādus meža labumus, ir svarīgi atcerēties, ka no dabas var paņemt ne vairāk kā tā pati ir spējīga dot. Ja šo principu ievēro, tad viss būs kārtībā un nekāds kaitējums apkārtējai videi netiks nodarīts.
