Iepriekšējās epizodēs:
Suns terapeits ir speciāli apmācīts suns, kurš ir nokārtojis kanisterapijas eksāmenu un ir piemērots, lai palīdzētu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bērniem ar īpašām vajadzībām vai kļūtu par pavadoni. "Parasti kanisterapija kļūst par spēcīgu stimulu vai pamudinājumu pacientam kaut ko darīt," norādīja Gudermanis.
Piemēram, bērns ar kustību traucējumiem saskarsmē ar suni var sākt komunicēt, lai gan iepriekš to nav darījis. Tāpat suns – terapeits var palīdzēt bērniem attīstīt pirkstu muskulatūru, kad suns jānoglāsta, tam jāiedod kāds priekšmets vai jāliek izpildīt kāda kustība.
Latvijā ir pieejami trīs kanisterapijas veidi:
- Kad terapijas suņi palīdz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, bērnu cerebrālās triekas diagnozes gadījumā.
- Kad suņi asistenti palīdz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, atnesot nokritušus priekšmetus u.tml. Tos speciāli apmāca ieslēgt gaismu, atvērt ledusskapi, darīt ikdienas lietas.
- Savukārt suņi pavadoņi palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Kā apmāca suņus
Suni kanisterapeitu apmācīt sāk no mazotnes, un parasti mācības ilgst gadu, pēc kā ir kārtojams eksāmens. Šobrīd to pēc poļu parauga Latvijā piedāvā Latvijas Kinoloģiskā federācija. Eksāmens ir jāliek katru gadu.
"Mans suns ir nolicis trīs eksāmenus – slovāku, poļu un amerikāņu," norādīja speciālists.
Ja ir vēlme uzsākt kanisterapiju, viņš iesaka sākt ar meklējumu internetā, kur atliek atrast kontaktus sev tuvākajā novadā.
Kanisterapija ir pieejama Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Ventspilī un Rīgā.
Speciālists arī skaidroja, ka suņa kanisterapeita izvēle ir atbildīgs uzdevums, kur labāk izvēlēties suni ar ciltsrakstiem.
"Mēs izvēlamies šķirnes, kuras ir piemērotas sadarbībai ar cilvēku, ja grib kanisterapijas suņus. Atnesot mājās, no pirmās dienas ir jāsāk viņi audzināt, bet no trīsarpus mēnešiem var droši vest uz skolu. Jāizvēlas tāds instruktors, kurš māca saimniekam, kā saprasties ar savu suni, kā viņu saprast, lasīt suņa ķermeņa valodu."
Runājot par piemērotām šķirnēm, Ingars min šādas: "Pārsvarā kanisterapijā strādā Labradoras retrīveri, Austrālijas aitu suņi, rotveileri, malamuti, Kavaliera karaļa Čārlza spanieli, ņūfaundlendi, špici."
Vēloties uzsākt šo terapiju, svarīgi ir noskaidrot diagnozi. Speciālists norādīja: "Pirms bērns atnāk pie manis, vecāki man zvana, izstāsta situāciju, savas vēlmes, diagnozi. Es vienmēr jautāju par izrakstu no ģimenes ārsta un pilnu diagnozi. Bērnam nedrīkst būt alerģija pret suņa spalvu vai siekalām, tas ir vienīgais šķērslis kanisterapijas pielietošanā. Ideālā situācijā es tiekos arī ar ārstējošo ārstu vai fizioterapeitu, vai citu speciālistu, kurš jau ir strādājis ar bērnu. Kopā mēs sastādām programmu un mērķi, uz kuru mēs ejam."
"Viena mērķa sasniegšanai nepieciešams aptuveni gads, pusotrs – lai bērns varētu pats kaut ko izdarīt. Līdzīgi kā ar zirgu terapiju, tas nenotiek vienā dienā," skaidroja Gudermanis.
Laimīgais stāsts
"Mums bija viens puika, kurš nāca ļoti ilgu laiku un nerunāja. Tas āķis, kādēļ tā, īsti līdz galam nebija noskaidrots. Mēs veicinājām runu, piemēram, pasaucot suni vārdā, lai viņš atnāktu, sunim arī ir jādod komandas, lai tas kaut ko darītu. Pagāja četri līdz pieci mēneši, un pēkšņi vienā nodarbībā puika nosauca suni vārdā. Pamazām viņš sāka runāt. Mamma bija vieglā šokā, raudāja, viņa nebija gaidījusi šādus rezultātus. Tas bija tik liels pamudinājums – caur suni sākt darīt kaut ko, līdz bērns sāka runāt," dalījās koordinators.
"Ir bērni, kuri ļoti slikti komunicē ar citiem cilvēkiem, pat ar saviem vecākiem. It īpaši autisma spektra bērni. Bet ar suņiem viņi komunicē ideāli," viņš uzsvēra.
