Viņš norādīja, ka krampju lēkmes var skart kā pieaugušos, tā bērnus. Pieaugušajiem krampju lēkmes var būt pēc ilgstošas alkohola lietošanas, galvas traumas vai [tās var izraisīt] dažādi notikumi galvas smadzenēs, kas radušies pēkšņi. Savukārt bērniem krampji biežāk rodas no paaugstinātas ķermeņa temperatūras.
Fūrmanis skaidroja, ka krampju lēkmi ne vienmēr sauc par epilepsiju.
Viņš sacīja: "Ja šāda situācija ir attīstījusies, tad ļoti svarīgi ir pasargāt, lai šis cilvēks negūst papildu traumas. Tas nozīmē, ka viņš var nokrist no krēsla, viņš var nokrist arī no kaut kādiem augstumiem. Ja viņš atrodas kaut kur guļot, piemēram, uz zemes, tad viņš var sasist galvu, tāpēc mums ir svarīgi pasargāt no traumām, saudzīgi viņu noguldīt uz zemes, zem galvas palikt kādu spilvenu, segu, kaut vai jebkādu džemperi, lai pasargātu no galvas traumas."
Nekādā gadījumā nedrīkst cilvēku spiest pie zemes, fiksēt vai kaut kādā citādā veidā turēt, jo piespiedu fiksācija tikai pastiprina krampju lēkmes. Lēkmei jāļauj pāriet, un lēkmes laikā jāzvana pa ārkārtas tālruņa numuru 113.
"Cilvēki dažkārt domā, ka vajag kaut ko ielikt mutē, lai it kā nenokož mēli. Šāds uzskats ir nepareizs! Nekādā gadījumā ne pirkstus, ne karotes, ne koka gabalus, – neko nedrīkst likt cilvēkam mutē. Lēkmei ir jāpāriet, un pēc tās mēs varam pagriezt cilvēku uz sāniem jeb noguldīt stabilajā sānu guļā," sacīja ārsts.
Lēkme parasti ilgst no 30 sekundēm līdz minūtei vai dažām minūtēm.
Tad, ja mēs redzam ļoti īsu krampju lēkmi, pēc kuras cilvēks neatgūst samaņu, tas var liecināt par to, ka cilvēkam ir apstājusies sirds. Tādā gadījumā nepieciešams pārbaudīt elpošanu. "Ja mums šķiet, ka elpošana ir nepietiekama, mēs uzsākam atdzīvināšanas pasākumus – krūškurvja kompresijas un mākslīgo elpināšanu 30 [kompresijas] pret divi [elpināšanas reizes]. Spiežam droši, nebaidāmies. Krūškurvja kompresiju ātrums ir 100 līdz 120 reizes minūtē jeb ātrākais, ko mēs varam veikt vienā sekundē divas reizes," skaidroja mediķis.
Fūrmanis norādīja, ka cilvēks krampju lēkmi var piedzīvot arī vienreiz dzīvē, taču tad, ja cilvēkam ir bijusi krampju lēkme, tad ir risks, ka tā var kādreiz atkārtoties. Ja šāda situācija ir bijusi, noteikti nepieciešama neirologa konsultācija, lai izvērtētu, kāpēc lēkme notika un kas būtu jādara, lai nākotnē no tām izvairītos.
