Katru pavasari palielinās interese par ūdenslīmeni Latvijas upju baseinos. Ziemā hidroloģijas dati un prognozes ir interesantas zemledus makšķerniekiem, pavasarī par situāciju upēs pastiprināti interesējas ūdenstūristi. Taču vissaistošāk šī informācija attiecas uz pašvaldībām un glābējiem, kuriem ir ļoti svarīgi zināt situāciju Latvijas ūdeņos palu laikā.
Novērojumu stacijās ik 15 minūtes tiek veikti mērījumi ar sensoriem, lielākajās upēs caurplūdumu mēra, izmantojot citus rīkus, piemēram, ar datoriem aprīkotas laivas. Meteoroloģijas centrs, izmantojot Zviedrijā radītu datorprogrammas modeli un iegūtos datus, veido prognozes ūdens līmenim, tā caurplūdumam, palu maksimuma iestāšanās brīdim un ledus uzlūšanai.
Latvijas Radio žurnālists Edgars Raginskis devās pie LVĢMC hidroloģēm, lai noskaidrotu novērojumu staciju darbības principus:
Februārī informējām par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izstrādāto IT platformu, kas, apstrādājot satelītu sniegtos datus un tos apvienojot ar iedzīvotāju sniegto informāciju, prognozēs plūdu draudus. Šī platforma spēs uzraudzīt arī ūdens piesārņojumu un mežu ugunsgrēku izplatību. Programma, kas tapusi, sadarbojoties ar austrumu kaimiņiem, jau divus gadus izmēģināta Madonas un Daugavpils pašvaldībās. RTU platforma prognozē Lubānas ezera aizaugšanu, Somijas līča piesārņojumu un tūrisma ietekmi uz vidi.
