"Tas bija Līgo vakars, kā jau ierasts, mazliet lija. Ar draugiem gājām pirtī, blakus bija dīķis. Vakara gaitā pa slapjo zāli ceļu no karstās pirts uz veldzējošo dīķi mērojām vairākkārt. Un, protams, ūdenī lēcām strauji, ar galvu pa priekšu. Bet vienā no reizēm atsperšanās brīdī kāja paslīdēja mitrajā zālē un ar galvu pa priekšu ielēcu daudz seklākā vietā nekā iepriekš. Atceros, kā nokrakšķ kauli." – diemžēl šis ir īsts stāsts, un tas nebūt nav vienīgais. Cietušie stāsta, ka skaļa kaulu lūšanas skaņa ir pēdējais, ko atceras. Pēc tam seko pamošanās slimnīcā.
"Pamodos. Vau, kaut kādi ekrāni, kabeļi. Tad lēnām sāka nākt apjausma. Tā īsti jau sapratu vēl vēlāk, pēc kādām divām nedēļām, ka guļu reanimācijā un knapi rokas kustinu. Pats neko nevaru izdarīt," pieredzētajā dalījās Juris Kalniņš.
Līdzīgi bija arī Elvim Kurpniekam, tas notika tikai nevis Līgo vakarā, bet Jāņu dienā. Pēc viņa sacītā, peldēšanai alkohols nav brālis.
"Vasarā ir tik daudz citu veidu, kā izklaidēties. Bet nekādā gadījumā nevar apvienot aktīvo atpūtu ar tusēšanos un alkoholu. Jo vienmēr var notikt kaut kas tāds, kas notika ar mani. Ārsti teica, ka tu gulēsi gultā un diez vai varēsi sēdus piecelties un visu pārējo," atzina Elvis.
Pēc pārgalvīgajiem lēcieniem seko ilgs rehabilitācijas periods. Mēnešu garumā ir jāmācās turēt karoti, staipīt rokas un piecelties sēdus. Un tas ir tad, ja paveicās, saka traumatalogs un mugurkaula ķirurgs.
"Piezemējoties uz galvas, viss mūsu svars, kas ir vidēji 70-90 kilogrami, ar pāatrinājumu koncentrējās uz vienu vai diviem skriemeļiem," stāstīja traumatologs, mugurkaula ķirurgs Aleksejs Repņikovs.
Un to, vai pēc tam izdosies kaut pašam pārvietoties ratiņos, nosaka tas, cik ļoti bojātas muguras smadzenes. Diemžēl tās atjaunot nav iespējams. "Muguras smadzenes mēs nevaram sašūt, nevaram salīmēt vai kaut kādā veidā reģenerēt," piebilda mediķis.
Šodien gan cietušie, gan traumatalogs uzsvēra vēl kādu būtisku aspektu. Sekas bieži būtu mazākas, ja pirmā palīdzība būtu tikusi sniegta pareizi. Cietušā strauja izvilkšana no ūdens, saķerot aiz pleciem, visu var padarīt daudz sliktāku.
"Pēc tā lēciena bija ļoti neveiksmīgi, jo man veica nepareizu pirmo palīdzību. Biju tajā baseinā, rokas varēju pakustēt, bet kājas vairs nē. Un draugs mani izvilka aiz pleciem ārā, un tad vairs neko nevarēju pakustināt," atzina Elvis.
"Galva šūpojas, kā tā grib, un mēs atkal no jauna traumējam muguras smadzenes. Ja ļauj tā situācija, tad vienkārši turam pacienta galvu ūdenī," stāstīja traumatalogs.
Pērn no ūdenstilpēm izcelti 120 bojāgājušie un reģistrēti vairāk nekā 80 negadījumu, no kuriem 40% gadījumu bijuši lūzumi.
