Latvijā pēdējo 10 gadu laikā noslīkuši aptuveni 100 bērnu un jauniešu vecumā līdz 19 gadiem. Taču apmācība tiek īstenota tikai 29% vispārizglītojošo skolu, Saeimas Sporta apakškomisijā norādīja Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs.
Turklāt daļā skolu īsteno šīs mācības vienu gadu, daļā divus un vairāk, tātad ļoti atšķirīga šī pieeja. Noslīkušo statistika ir augsta arī Lietuvā, bet tur pēdējo gadu laikā šis skaits krītas, jo skolās ir speciāla valsts finansēta apmācība par drošību uz ūdens, un arī Igaunijā valsts finansē šādu programmu, kura norit no 1. klases un ilgst trīs gadus.
"Latvijā katru gadu vidēji 7 līdz 10 bērni noslīkst, bet Igaunijā tie ir 2 vai 3 bērni.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki iet bojā uz ūdeņiem, ir tas, ka viņiem šķiet, ka viņi ir ļoti labi peldētāji, bet patiesībā šīs prasmes ir ļoti zemas.
Taču tas, ko mēs redzam, ka netiek atrasts finansējums, kā IZM saka, vienai no prioritātēm, 1,6 miljonu apmērā, bet tajā pašā laikā tiek iedalīti 16 miljoni starptautiskiem sporta pasākumiem. Tad zūd ticamība, ka tā patiešām būtu apzināta prioritāte, ka kaut kas jādara lietas labā," sacīja Platonovs.
Nevalstiskās organizācijas šo jautājumu aktualizē vairākus gadus, stāsta par to dažādām Saeimas komisijām, bet jautājums nav risināts. Un organizācijas arī ne reizi nav aicinātas pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lai diskutētu par risinājumiem programmas ieviešanai, pauda Platonovs, secinot, ka patlaban nav politiskās gribas šī jautājuma risināšanai.
Ministrija: Valdība neatbalstīja peldētapmācības programmas iniciatīvu
Izglītības ministrija gan Sporta apakškomisijas deputātiem taisnojās, ka sarunās ar Finanšu ministriju lūgts atbalstīt peldētapmācības programmas iniciatīvu, bet valdībā atbalstu tas nav guvis, un nauda nav piešķirta.
Naudu tagad prasīs nākamajam gadam – 1,6 miljonu eiro apmērā, un katru nākamo gadu lūgs atvēlēt jau 3,2 miljonus.
Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga skaidroja, ka Ūdens kompetences programmu bija plānots ieviest arī sākumskolas posmā, bet programmai nepieciešamais finansējums šī gada budžetā netika atbalstīts:
"Pārmest ministrijai nekā nedarīšanu mēs negribētu, ņemot vērā, ka mēs esam sarunās ar Finanšu ministriju lūguši atbalstīt šo iniciatīvu, šo projektu, bet mums neizdevās pārliecināt kolēģus valdībā, ka šī programma nokļūst starp prioritātēm, bet ministrija prasīs šo finansējumu uz 2025. gadu, un šeit es arī gribētu vērst deputātu uzmanību, ka tikai pirmajam gadam ir nepieciešama summa 1,6 miljoni eiro, bet katru nākamo gadu 3,2 miljoni eiro. Tie ir tie aspekti, par kuriem mēs arī runājam ar Finanšu ministriju."
Valsts izglītības satura centrs savukārt informēja, ka šobrīd izglītības standartā jau ir iekļauti rezultāti peldēšanā, kas skolēniem jāsasniedz, beidzot 3., 6. un 9. klasi.
Taču šī apmācība nav noteikta kā obligāta un ir atkarīga no skolai pieejamās infrastruktūras, un tad drošība uz ūdens jāapgūst vismaz teorētiski.
Jāapmāca arī pedagogi
Tāpat projektā patlaban tiekot apmācīti pedagogi. Kopš 2020. gada līdz pērnā gada beigām ir apmācīti vien ap 580 dalībnieku.
Pie šī jābilst, ka organizācijas "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze deputātiem demonstrēja pērnā gada video materiālu no kāda peldbaseina Latvijā, kurā redzams, ka peldētprasmju apmācībās lielā bērnu grupā sāk slīkt kāda audzēkne, bet treneris un pat arī malā sēdošā skolotāja ilgstoši to nepamana. Rezultātā bērns nonāca zem ūdens un kādu brīdi bija baseina dibenā. To pamanot, treneris pirms glābšanas vēl no baseina malas ar rādāmkoku zem ūdens pabakstīja bērnu un tikai tad lēca ūdenī glābt slīkstošo, kuru izdevās atdzīvināt.
Šo piemēru komentēja Gemze: "Par nožēlu skolotājs, kas veica šo bērnu apmācību, bija izgājis 1. līmeņa apmācību. Un mēs ar ekspertiem izvērtējām 15 kļūdas, kuras varēja novērst, un tā situācija nekad nenotiktu. Mēs kā biedrība nespējam noskatīties uz to, ka arī pedagogiem, nākot uz apmācībām, peldspējas ir tik nepietiekamas, ka viņi principā nevar izpildīt šos uzdevumus.
Es gribētu teikt, ka labi peld no pedagogiem tikai varbūt 15%.
Gaidīt, kad ministrija atkal uzsāks sarunas par potenciālo budžetā iekļaujamo summu, manuprāt, ir pilnīgi velti. Mēs kaut rīt varam tikties un domāt, kā to sākt risināt, jo, saņemot 1,6 miljonus, vēl acīmredzot nav gatava infrastruktūra, treneri vai programma."
Ar esošo infrastruktūru var apmācīt 75% bērnu
Latvijā kopumā šobrīd ir aptuveni 50 peldbaseini. Peldēšanas federācija norādīja, ka ar esošo infrastruktūru var apmācīt aptuveni 75% bērnu.
Peldēšanas federācija arī iezīmēja – pat ja šī gada nogalē piešķirs iepriekš lūgto naudu, tomēr ir skaidrs, ka janvārī tāda vienota peldēšanas apmācības programma vēl nesāks darboties, jo jāizdara priekšdarbi.
Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti aicināja Izglītības ministriju netaupīt naudu uz drošības rēķina un uzdeva tuvāko nedēļu laikā tikties arī ar Finanšu ministriju un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt apakškomisija šo sarunu progresu skatīs vēlreiz jūnija sākumā.
