Apmācībās secināts, ka, ierīkojot peldvietu, jāapzinās visi ārējie riski, kas var rasties un radīt apdraudējumu peldvietas apmeklētājiem. Dažādi riski ir peldvietās, kas ierīkotas piekrastes ūdeņos, un peldvietās, kas ierīkotas iekšējos ūdeņos, proti, ezeros, upēs un dīķos.
Katrā no ūdenstilpēm ir savi ārējie riski.
Piemēram, ezeros un dīķos tie ir dūņu slāņa veidošanās, ūdensaugu izplatīšanās, ūdenslīmeņa svārstības, atkritumu, koku zaru nonākšana ūdenī. Ierīkojot peldvietu dīķī, būtu jāparūpējas par to, lai tā nebūtu pieejama maziem bērniem vai bērniem, kuri neprot peldēt. Īpaši tādos gadījumos, kad ūdenstilpe atrodas tuvu apdzīvotām vietām.
Upēs galvenais apdraudējums ir straumes stiprums. Straumes var radīt tādus riskus kā peldētāju un priekšmetu pārvietošana. Tāpat pie apdraudējuma var minēt ūdens līmeņa svārstības, proti, pieaugot ūdens līmenim, pamatā vienmēr pieaug arī straumes stiprums. Ierīkojot peldvietu upē, ir jāņem vērā, ka tuvāk upes vidum pamatā vienmēr straumes stiprums būs lielāks. Jāpiebilst, ka upēs ir arī apgrūtināti glābšanas darbi.
Ierīkojot peldvietu jūrā, jāņem vērā, ka viļņošanās ietekmē var mainīties sēkļu konfigurācija. Tas nozīmē, ka starp sēkļiem var veidoties dziļas bedres. Peldsezonas laikā, vairākkārtīgi mainoties gultnei, piekrastes ūdeņos nepārtraukti jāveic boju stāvokļa monitorēšana – jāpārbauda, vai tās atrodas atbilstošā dziļumā, un nepieciešamības gadījumā bojas jāpārvieto. Tas pats attiecās arī uz citām peldvietām, kur ir aktuālas ūdens līmeņa izmaiņas.
Ieteikumi, kas jāņem vērā, ierīkojot, izveidojot peldvietu:
- Pakāpeniska dziļuma maiņa.
Peldvietas ūdens daļai jābūt ar lēzenu kritumu, lai nodrošinātu pakāpenisku ienākšanu ūdenī kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Turklāt peldvietas dziļumam ir jābūt tādam, lai varētu ierīkot bērnu sektoru, t.i., izlikt bērnu bojas līdz 70 centimetru dziļumam.
- Optimāls peldvietas garums un platums.
Peldvietas izmēriem ir jābūt tādiem, lai tajā varētu atrasties un peldēt optimāls cilvēku skaits. Ierīkojot nepietiekami plašu peldvietu, kurā nepietiek vietas visiem peldēt gribētājiem, var izprovocēt peldēšanu ārpus peldvietas, kur tas vairs nav droši. Peldvietas izmēriem jābūt tādiem, lai cilvēki patstāvīgi varētu atgriezties krastā.
- Pārbaudīta peldvietas gultne.
Gultnei jābūt cietai, bez dūņām un atbrīvotai no zemūdens priekšmetiem, piemēram, zariem, akmeņiem, stikliem, dažādām konstrukcijām.
- Peldvietas sauszemes un ūdens daļām jābūt pietiekami insolētām.
Vēlams, lai lielāko dienas daļu peldvietas sauszemes un ūdens daļas tiktu apsauļotas. Tajā pašā laikā jābūt iespējai patverties ēnā.
- Neveidot laipas peldvietas ūdens un sauszemes daļā.
Koka konstrukcijas ūdens ietekmē ātri bojājas – koks sāk pūt, no koka atslāņojas naglas un skrūves. Minētās būves rada papildu risku traumēties un provocē lēkšanu ūdenī. Vēlams atturēties no koka laipu izveides arī sauszemes daļā. Pārvietojoties pa to basām kājām, bieži tiek gūtas traumas, proti, ierautas skabargas, nobrāztas ķermeņa daļas.
- Vēlams, lai katrā peldvietā būtu glābējs.
Ja peldvietā ir paredzēts glābšanas dienests, tad skatu tornis vai glābšanas stacija jānovieto tā, lai saules stari pēc iespējas neatrastos pretī postenim. Tas ir nepieciešams, lai, veicot ūdens daļas novērošanu, glābēji netiktu žilbināti ar saules stariem, lai peldvieta būtu pārredzama.
Ūdens boju nozīme un funkcijas:
- tās norāda robežu, līdz kurai vietai peldēt ir droši;
- tās norāda robežu, līdz kurai glābējs var paspēt izglābt cilvēku;
- tās norāda robežu, līdz kurienei drīkst pārvietoties ar ūdens transportu;
- tās norāda oficiālās peldvietas robežu (ja tāds statuss ir);
- pie bojas cilvēks var pieturēties un atpūsties, lai mērotu ceļu virzienā uz krastu;
- pie bojas var dot signālu glābējiem vai apkārtējiem.
