Skotijas pieredze
Lai arī dažādas higiēnas preces – tamponus, ieliktnīšus, arī piltuves un menstruāciju biksītes – Skotijā var iegādāties veikalos un aptiekās, mūsdienās tās pērk vien retais. 2018. gadā šos produktus bez maksas saviem audzēkņiem sāka izsniegt skolas un universitātes, bet trīs gadus vēlāk Skotijas valdība vienbalsīgi lēma, ka higiēnas precēm jābūt brīvi pieejamām katram, kam tās nepieciešamas.
Šī ir pirmā valsts pasaulē, kas ieviesusi šādu iniciatīvu. Tā ir veidota ar mērķi izskaust "higiēnas produktu nabadzību", proti, situāciju, kad kāda persona vai ģimene nevar atļauties šīs preces: "Ir zināms, ka "higiēnas produktu nabadzība" var negatīvi ietekmēt sieviešu, meiteņu un transpersonu veselību un labklājību," likuma nepieciešamību pamatoja tā autore – feministe un Skotijas parlamenta deputāte Monika Lenona.
Higiēnas preces šobrīd pieejamas skolās un universitātēs, bibliotēkās, aktīvās atpūtas centros, lielā daļā muzeju un galeriju, dažkārt – pat izklaides vietās.
Parasti tie ir produktu stendi, kur katrs var paņemt sev vajadzīgās preces nepieciešamajā daudzumā. Te lielākoties atrodami vienreizlietojamie produkti: tamponi, paketes un ieliktnīši. Retāk arī piltuves un menstruāciju biksītes.
Visbiežāk izvēle krīt par labu vienreizlietojamiem produktiem – 51% gadījumu paņemtas tiek paketes, bet 30% – tamponi, liecina Skotijā veiktās aptaujas dati. Kas interesanti – vairākkārt lietojamos produktus biežāk (18%) izvēlējās vecuma grupā no 16 līdz 34 gadiem. Vecuma grupā līdz 34 gadiem arī biežāk (52%) izvēlējās paketes un mēnešreižu apakšveļu (27%), kamēr vecumā virs 35 gadiem priekšroku deva paketēm (52%) un tamponiem (30%).
"Pie mums populārākie ir vairākkārt lietojamie produkti – piltuves un menstruāciju biksītes. Tos izķer ļoti ātri. Jo īpaši biksītes, jo labāk, ka mājās ir vairāki pāri – kamēr vienas lieto, tikmēr otras mazgā un žāvē. Vienā pakā ir divas biksītes. Mazāk atkal ņem tamponus," sarunā ar LSM.lv norādīja Lītas apkaimes centra Edinburgā darbiniece Sjūzena Makenzija.
Viņa arī stāstīja, ka produktus cilvēki ņem apzinīgi, negrābj vairāk nekā vajag, vienīgi bērni dažkārt blēņojas: "Mums šeit notiek arī dažādas nodarbības bērniem. Un tad viņi paslepus paņem kādu kastīti vai divas ar produktiem, aiznes uz tualeti un pēc tam mūsu apkopējam ir jāpasvīst, lai to visu satīrītu."
Lai gan menstruāciju bezmaksas produkti obligāti jānodrošina vien pašvaldības iestādēm, pašiniciatīvas vadīti tos piedāvā arī restorāni un bāri.
Te labierīcību telpās parasti iekārtota maza kastīte ar tamponiem, paketēm un ieliktnīšiem.
"Negrābj cilvēki tās lietas. Kad vajag, tad paņem. Diezgan civilizēti. Un visātrāk pazūd paketes," stāstīja LSM.lv aptaujātais bārmenis Šons.
"Dažreiz gadās, kad tu noliec to kastīti un pēkšņi tur vairs nekā nav. Jā, arī tā gadās. Bet tad ir arī reizes, kad cilvēki atstāj paši dažreiz veselu paciņu ar produktiem, acīmredzot, ko pašiem vairs nevajadzēs," kādā citā bārā Edinburgas centrā skaidroja sastaptā viesmīle.
Cilvēku apgādāšana ar bezmaksas higiēnas produktiem Skotijai gadā izmaksā 8,7 miljonus mārciņu, un šis budžets tiek proporcionāli pārdalīts starp pašvaldībām. 2022. gadā veikts pētījums liecināja, ka, piemēram, Glāzgovas pašvaldībai šī mērķa ietvaros tika piešķirti 620 tūkstoši mārciņu, savukārt Edinburgai – 381 tūkstotis britu mārciņu gadā.
Pašvaldībām ir jārīko iepirkuma konkurss, kura uzvarētājs (ražotājs vai izplatītājs) ar nepieciešamajām precēm turpmāk apgādās vietvaras pārvaldītās iestādes un organizācijas.
To, cik un kādi produkti ir nepieciešami, katra iestāde lemj pati, tās arī veic pasūtījumus no konkursā uzvarējušajiem uzņēmumiem, savukārt rēķinu apmaksa paliek vietvaras pārziņā.
Latvijas centieni
Arī Latvijā šogad notikušas jau vairākas diskusijas par brīvi pieejamiem higiēnas produktiem meitenēm un sievietēm. To dzinējspēks ir Latvijas Sieviešu sadarbības tīkls, kas šī gada sākumā šādas preces mudināja iekļaut maznodrošināto un krīzes situācijās esošo cilvēku higiēnas preču pakā, tādējādi izlīdzinot dzimumā balstītos papildu izdevumus. Tāpat organizācija aicināja higiēnas produktus nodrošināt bēgļu sievietēm un meitenēm no Ukrainas, kas mīt ārpus Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, skaidrojot, ka bezmaksas higiēnas produkti pagaidām pieejami vien tām, kas mīt šajos centros.
Organizācija, konsultējoties ar partneriem, lēsa, ka šāda iniciatīva valstij kopumā izmaksātu vienu miljonu eiro gadā un no šiem līdzekļiem ar sieviešu higiēnas produktiem tiktu apgādātas meitenes un sievietes no 11 līdz 55 gadu vecumam. Pārliecinošu atbalstu no valdības puses organizācija neguva.
"Labklājības ministrija toreiz norādīja, ka, ja jau tiek sniegta palīdzība ar ēdienu, tad higiēnas produktus sievietes var piepirkt pašas. Sieviešu bioloģiskā loma tika ignorēta, bet problēma netika atzīta par svarīgu," tā sarunā ar LSM.lv klāstīja Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja Inete Ielīte.
Pēcāk organizācija portālā "Manabalss.lv" uzsāka parakstu vākšanu par bezmaksas higiēnas precēm meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs. Jau divās nedēļās šī iniciatīva savāca vajadzīgo parakstu skaitu, lai to skatītu Saeimā.
Atbalstu šai iniciatīvai pauda arī skolēni, studenti un vairākas mācību iestādes. Tā, piemēram, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas skolniece Arabella sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka bezmaksas higiēnas preču pieejamība skolās būtu kā drošības spilvens gadījumos, kad mēnešreizes sākas pavisam negaidīti.
Tikmēr Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga medijam atklāja, ka bezmaksas higiēnas preces meitenēm tur jau tiek nodrošinātas un ik nedēļu vismaz divas, trīs meitenes vēršas pie skolas medmāsas, lai šo iespēju izmantotu.
Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par bezmaksas higiēnas preču nodrošināšanu meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs maija beigās tika nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, pagaidām tas vēl nav skatīts. Komisijā norāda, ka to kopā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju darīs rudens sesijā.
"Mēs ar ļoti lielām cerībām skatāmies uz diskusiju, kas par šo [jautājumu] atsāksies rudenī. Katrā ziņā, bija deputāti, kas vēlējās, lai šīs higiēnas preces skolās jau ir rudenī," sacīja Ielīte, vienlaikus bažījoties, vai iniciatīvu varētu paspēt iekļaut nākamā gada budžetā. "Mēs visu laiku jūtam, cik tas ir svarīgs jautājums. Ja mēs paskatāmies, kas ir miljons valsts budžetā, pret to, ka meitenes jūtas labi, droši, ka viņu veselība netiek apdraudēta ar urīnceļu infekcijām vai ar to, ka viņas skrien mājās un nepiedalās nodarbībās, tad es domāju, ka tie ieguvumi ir vairāku miljonu vērti."
KONTEKSTS:
2020. gada novembrī Skotija kļuva par pirmo zemi, kas apņēmusies nodrošināt bezmaksas higiēnas preces visām sievietēm, kam tās nepieciešamas, ziņoja BBC. Skotijas parlaments vienbalsīgi pieņēma likumu, kas pašvaldībām uzliek par pienākumu nodrošināt pieeju sieviešu higiēnas precēm. Līdzīgi lēma arī Jaunzēlande.
Šādas problēmas ir arī Latvijā, jo pērn veiktā aptauja rāda, ka viena no sešām meitenēm Latvijā ir kavējusi skolu menstruāciju dienās, jo finansiālu apstākļu dēļ viņu ģimenes nevar atļauties iegādāties attiecīgos higiēnas produktus.
Šī gada martā, platformā "Manabalss.lv" divu nedēļu laikā savākti nepieciešamie paraksti iniciatīvai par bezmaksas higiēnas precēm skolās. Mandātu komisija vēlētāju iniciatīvu vienbalsīgi atbalstīja un nodeva tālākai vērtēšanai divām Saeimas komisijām.
