ĪSUMĀ:
- Ar multiplo sklerozi lielākoties sirgst cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
- Bieži kā viens no faktoriem, kas izraisa multiplo sklerozi, tiek minēts D vitamīna trūkums.
- Magnētiskā rezonanse ir precīzākā izmeklēšanas metode šīs slimības noteikšanai.
- Multiplās sklerozes simptomi ir dažādi, tostarp nogurums, reiboņi, tirpšana, optiskais neirīts.
- Multiplās sklerozes izpausmes var kontrolēt ar moderniem un valsts apmaksātiem medikamentiem.
"Multiplā skleroze ir neiroloģiska saslimšana. Tā ir maskēta, to viegli nevar uzreiz saprast, bet tā ir viena no visbiežāk sastopamajām centrālās nervu sistēmas slimībām. Biežākie slimības simptomi ir dažādi traucējumi, tas var būt nogurums, redzes traucējumi, tirpšana, durstīšana, gaitas un koordinācijas traucējumi, reiboņi, kognitīvās izmaiņas," norādīja Vanaga.
Medmāsa uzsvēra, ka tā ir jaunu cilvēku slimība. Galvenokārt to atklāj cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, pārsvarā sievietēm. Tā ir autoimūna saslimšana, kas var būt lokalizēta galvas vai muguras smadzenēs – imūnsistēma kļūdaini uzbrūk galvas vai muguras smadzeņu nervu šūnu apvalkam, līdz ar to tiek traucēta nervu signālu pārvade.
"Diemžēl ir tendence slimnieku skaitam pieaugt. [Kāds ir skaidrojums?] Nu, D vitamīna par maz, mēs esam ziemeļu rajonā, bieži arī šis kā faktors tiek minēts – nepietiekoši D vitamīns.
Mums Latvijā ir ap diviem tūkstošiem cilvēku, kas slimo ar šo slimību. Ja to neārstē, sākas slimības saasinājumi aizvien vairāk un vairāk," norādīja Vanaga.
Magnētiskā rezonanse ir precīzākā izmeklēšanas metode multiplās sklerozes diagnosticēšanā. Diemžēl nokļūt līdz šim izmeklējumam un noteikt multiplo sklerozi nav vienkārši, lielākoties tāpēc, ka cilvēki ilgi noraksta simptomus uz pārslodzi, neizgulēšanos vai citiem iemesliem.
"Kad cilvēkam ir reiboņi, nogurums, mums ir cilvēcīgi to norakstīt – gan jau, ka vienkārši neizgulējos, gan jau pārstrādājos. Mēs paši atrodam skaidrojumus un nemeklējam cēloņus. Bieži vien došanās pie daktera sākas tikai tad, kad saproti, ka tiešām ir kaut kas vēl vairāk noticis vai ir kaut kādas pazīmes, kurām tu vairs neatrodi risinājumu. Manā gadījumā tas bija optiskais neirīts, un man liekas, ka tā ir viena no populārākajām sūdzībām, ar kurām tiek atklāta šī diagnoze," pieredzē dalījās Fausta.
"Mana simptomātika sākās ar tirpšanu sejas rajonā. Sākumā gāju ļoti ilgi pie zobārsta, atkārtoti un atkārtoti, jo šķita, ka tas nāk kaut kur no zobiem. Man bija notirpis deguns.
Labi, ka zobārsts bija prātīgs un neko neizrāva. Nokļuvu pie neirologa. Man bija ārkārtīgi runīga neiroloģe, un viņa runāja par visu iespējamo, cita starpā pieminot multiplo sklerozi. Man tajā brīdī multiplā skleroze asociējās, diemžēl kā joprojām lielam vairumam cilvēku, ar ratiņkrēslu, ar kustību traucējumiem. Es domāju – notirpis deguns un multiplā skleroze? Izgāju no kabineta un uz diviem gadiem par to aizmirsu. Pēc diviem gadiem bija nākamais saasinājums. Tad gan es nokļuvu magnētiskās rezonanses izmeklējumā, pēc kura viss bija skaidrs," savu stāstu atklāja Gerķe.
Šādu stāstu ir daudz, uzsvēra pacientu biedrības pārstāves, aicinot cilvēkus neizdomāt pašiem savus attaisnojumus konkrētiem simptomiem, bet meklēt to cēloņus ar ārstu palīdzību. Savukārt pēc diagnozes uzstādīšanas svarīgi to pieņemt un saprast, ka dzīve turpinās.
"Es katru dienu ceļos ar pateicību par to, ka es varu runāt, man ir rokas, man ir kājas, es varu sevi pati pabarot. Tā ir tādas apzinātas dzīves laime, un tā ir mūsu izvēle. Es izvēlējos dzīvot piepildītu un apzinātu dzīvi," uzsvēra Fausta.
Multiplās sklerozes izpausmes var tikt kontrolētas ar moderniem un valsts apmaksātiem medikamentiem, kas ir ļoti efektīvi. Latvijā ir pieejama gan imūnmodelējošā terapija, kas ilgtermiņā novērš slimības saasinājumus, gan simptomātiskā terapija saasinājumu gadījumā.
Lai apkopotu informāciju par šo diagnozi, kā arī dalītos pieredzē, dzīvojot ar multiplo sklerozi, biedrība "Mana MS" izveidojusi mājaslapu, kurā iespējams atrast arī padomus par to, kā rīkoties dažādās situācijās un kur meklēt palīdzību.
