ĪSUMĀ:
- Pilsētu parkos ērču ir maz, bet bīstami ir galvenokārt sausi meži un aizauguši zālāji mežmalās.
- Ja ērce piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Svarīgi neko tai nesmērēt virsū un to nesaspiest.
- Pēdējo gadu laikā Laimas slimības ierosinātājs konstatēts 20 līdz 70 procentos savākto ērču.
- Pēc ērces piesūkšanās sevi un savu veselību ieteicams novērot vismaz četras nedēļas.
- Sunim ērču pārnēsāta slimība var radīt smagus audu un orgānu bojājumus.
Kā jau katru pavasari, arī šogad sākusies ērču aktīvā sezona. Vislielākā iespējamība sastapt ērces būs tur, kur vērojama lielākā zīdītāju daudzveidība – mežos, krūmājos, augstā zālājā. Tikmēr varbūtība noķert kādu ērci pilsētas parkā ir ārkārtīgi maza.
"Droši biotopi ir pilsētvide, suņu pastaigu laukumi, labības lauki, lauksaimniecības zemes. Bīstamāki biotopi ir pie pilsētām, arī meži, bet galvenokārt sausi. Maz ērču ir kāpu mežos, arī purvos ērču ir maz. Vislielākais ērču populācijas blīvums ir aizaugušos zālājos, it īpaši meža tuvumā, mežmalās, arī izcirtumos un meža stigu malās," norādīja Spuņģis.
Līdz ar to, ejot uz mežu, svarīgi ir pareizi saģērbties, lai samazinātu varbūtību, ka kāda ērce piesūksies. Tas nozīmē, ka bikšu gali jāsaliek zeķēs, piedurknēm jābūt ar piegulošām aprocēm. Noteikti jāliek galvassega. Apģērbam jābūt gaišam, lai ērces laikus pamanītu.
"Atgriežoties no meža, noteikti ir jāapskata sevi, bērni un arī mājdzīvnieki; ērci var atnest arī ar ziediem, kādiem zariem," uzsvēra Leitēna.
Ja ērce jau ir piesūkusies, tā jāizņem pēc iespējas ātrāk. Nekādā gadījumā tai neko nevajag liet vai smērēt virsū. Ērces, tās izņemot, ļoti svarīgi nesaspiest.
"Protams, labāk griezties pēc medicīniskās palīdzības, lai ērci izņemtu. Ja jūs to mākat darīt paši, tad ar pinceti, uzmanīgi, ar tīrām rokām ērci var mēģināt izvilkt, to nesaspiežot. Bet, ja ir tāda iespēja, labāk griezties pēc medicīniskās palīdzības. Rīgā var griezties Infektoloģijas centrā, citur var piezvanīt savam ģimenes ārstam vai medmāsai. Jebkurš medicīnas darbinieks to var izdarīt," ieteica Leitēna.
Pēc ērces piesūkšanās ieteicams četras nedēļas būt vērīgam
SPKC pārstāve atgādināja, ka no ērču pārnēsātajām slimībām vakcinācija ir pieejama tikai pret ērču encefalītu, bet ne no Laimas slimības un ērlihiozes.
"Mums ir iespēja vākt ērces, nodot laboratorijā un izmeklēt. Šogad arī tas tiek veikts jau no aprīļa sākuma, jo tieši aprīlī viņas ir ļoti aktīvas. Par šogad savāktajām ērcēm atbilžu man vēl nav, bet
pēdējo gadu laikā no visām savāktajām ērcēm borēliju [Laimas slimības ierosinātāju] klātbūtne bija no 20 līdz 70 procentiem, no viena līdz trim procentiem bija ērču encefalīta vīruss, un ap deviņiem procentiem bija ērlihijas," norādīja Leitēna.
Pēc piesūkušās ērces noņemšanas ieteicams sevi novērot četras nedēļas. Ja gadījumā šajā laikā ērces piesūkšanās vietā vai citur uz ķermeņa parādās ādas apsārtumi, novērojama neliela paaugstināta temperatūra, izteikts nogurums vai galvassāpes, ir jāgriežas pie ārsta.
Sunim ērču pārnēsāta slimība var radīt smagus orgānu bojājumus
Tāpat svarīgi uzmanīt savus četrkājainos pavadoņus suņus, jo ērces pārnēsā babeziozi – slimību, kas gan nav kaitīga cilvēkiem, bet suņiem var radīt smagus audu un orgānu bojājumus. Babēzijas jeb babeziozes ierosinātājus īpaši bieži pārnēsā pļavu ērces.
"Babēzijas sastopamas no astoņiem līdz 15 procentiem ērču, jo pēdējos 20–25 gados pie mums ir ienākusi jauna ērču suga – ornamentētā pļavu ērce.
Viņa ir krietni lielāka, skaistāka, ar tādu rakstiņu, viņa ir ātrāka un nereti veido ļoti augstu populācijas blīvumu – apmēram uz 100 kvadrātmetriem ir līdz 70 ērču. Viņas principā pārnes visas tās pašas saslimšanas, ko mūsu parastā suņu ērce un taigas ērce, bet viņas ir īpaši labs babeziozes pārnesējs, īpaši attiecībā uz suņiem. Pļavu ērcei ir īpatnība, ka tā piesūcas tikai tur, kur ir mati. Tā kā sunim mati ir viscaur, tā var piesūkties visur kur, bet cilvēkam tā piesūcas galvā," skaidroja Spuņģis.
Spuņģis ieteica mājdzīvniekus pasargāt, izmantojot speciālās pretērču kaklasiksnas.
