Vecāku satraukuma pamatā par bērna skolas gaitu sākšanu visbiežāk ir tas, vai bērns spēs iekļauties skolas vidē, jo galvenais bērna darbības veids bērnudārzā ir rotaļnodarbība, kurā integrēts mācību saturs, bet, sākot skolas gaitas, mazajam būs krasi jāmaina ierastais ritms, skolā rotaļnodarbības vairs nebūs prioritāras.
Otrs visbiežāk dzirdētais satraukums ir par lasītprasmi.
Vai tiešām skolu var sākt tikai tad, ja prot lasīt, rakstīt un rēķināt?
Izglītības vadlīnijas nosaka, ka bērns bērnudārza periodā ir iepazinies ar burtiem, prot lasīt īsus vārdus un teikumus, tāpat prot uzrakstīt ciparus un veikt praktiskas saskaitīšanas un atņemšana darbības apjomā līdz 10.
Lai pārliecinātos, vai bērns gatavs skolai, iepazīstieties, kādus rezultātus plānots apgūt, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi. Šos rezultātus paredz «Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām».
Vadlīnijās pirmsskolas izglītības apguves plānotie rezultāti sadalīti trīs jomās:
Fiziskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
- izpilda pamatkustības un orientējas telpā;
- notur līdzsvaru;
- attīsta roku sīko muskulatūru, mērķtiecīgi veic darbības ar sīkiem priekšmetiem;
- sev un apkārtējiem drošā veidā un tvērienā tur un lieto rakstāmpiederumus un darba rīkus;
- darbojas noteikta laukuma robežās;
- pauž pozitīvu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm.
Psihiskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
- klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi pret dzirdēto;
- saklausa, pareizi izrunā un diferencē skaņas vārdos;
- saprot saikni starp skaņu un burtu;
- pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
- lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
- saprot lasīto, atbild uz jautājumiem un pauž attieksmi pret to;
- iejūtas dažādos tēlos, attēlo ar kustībām, žestiem, mīmiku un runu, skandē tautasdziesmas un runā dzejoļus;
- saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
- saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
- pazīst ģeometrijas pamatelementus (punkts, līnija, riņķis, trijstūris, četrstūris);
- novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā un sabiedriskās dzīves norisēs, stāsta par saviem novērojumiem, orientējas tuvākajā apkārtnē;
- saprot darbību loģisko secību un stāsta par to;
- raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
- klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē;
- radoši izmanto dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus tēlotājdarbībā un rokdarbos;
- pazīst un pauž emocijas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli;
- pieņem sevi un citus, jūt līdzi, lūdz un sniedz palīdzību;
- ir motivēts turpmākās izglītības apguvei.
Sociālajā jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
- nosauc savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, valsti, kurā dzīvo;
- izsaka lūgumu, prot pateikties, jautā un atbild uz jautājumiem, stāsta par to, ko prot;
- sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem vai noraida ieteikumus, pamato savu viedokli;
- vērtē savu un citu rīcību, pauž attieksmi pret to;
- izrāda cieņu pret cilvēkiem, savu un citu darbu, saudzīgi izturas pret apkārtējo vidi;
- veic vienkāršus pašapkalpošanās darbus, ievērojot apgūtos ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus;
- zina, kā rīkoties dažādās situācijās, ja ir apdraudēta personīgā drošība mājās, uz ielas (ceļa) un dabā (pie ūdenskrātuvēm, saskarē ar dzīvniekiem, nezināmām vielām un augiem);
- ievēro personīgo higiēnu, lieto veselīgus pārtikas produktus un veic fiziskās aktivitātes;
- ir atbildīgs par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām.
Pedagogu domas par bērnu sagatavotību pirmajai klasei
Portāls lsm.lv uzrunāja Rīgas 19.vidusskolas direktora vietnieci izglītības jomā Zinu Jonušaiti, jautājot vai visi pirmklasnieki ir apguvuši to, ko nosaka pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
Zina Jonušaite stāsta, ka pirmklasniekus var sadalīt trijās grupās - ļoti labi sagatavoti bērni, kuri lasa, raksta ar drukātiem un rakstītiem burtiem, labi rēķina. Otrajā grupā ir bērni, kuri pazīst burtus, skaitļus, ir apguvuši programmas pamatus. Trešajā grupā ir bērni, kuri mācībām skolā nav sagatavoti, to ir nedaudz - trīs līdz četri bērni katru gadu. Parasti šie bērni nav apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes.
Direktora vietniece izglītības jomā novērojusi, ka līmenis, kāds bijis, iestājoties pirmajā klasē, parasti attiecīgi saglabājas visu skolas laiku.
Ļoti labi sagatavoti bērni turpmākajā laikā uzrāda zināšanas, kas pārsniedz izglītības standartu, bet bērniem, kuri skolu sāka bez zināšanām, jāpiedāvā dažādi atbalsta pasākumi mācībās.
Talsu Kristīgās skolas direktore Inguna Gruzniņa portālam lsm.lv stāsta, ka bērnu sagatavotību skolai nevar nosaukt par apmierinošu. Apmēram 55% - 60% pirmklasnieku lasa, raksta un rēķina, 30% pazīst burtus, ciparus, dažus burtus var uzrakstīt, bet neprot lasīt un rakstīt vārdus vai teikumus. 10% nav sagatavoti skolai. Gada laikā pirmklasnieki pamazām zināšanas apgūst.
Protams, to bērnu zināšanas, kuri uz skolu atnāk sagatavoti, nemainīgi paliek augstas, tie, kuri skolai nav sagatavoti, ir zaudētāji, jo ir grūti apgūt mācību vielu.
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā Agrita Pauliņa portālam lsm.lv uzsver, ka nevienam bērnam, kurš piesakās mācīties skolas pirmajā klasē, netiek uzstādītas striktas prasības lasīšanas un rakstīšanas prasmju līmenim, jo vadlīnijas nosaka, ka bērna zināšanām jābūt viņa spēju līmenī.
Agrita Pauliņa saka, ka pārsvarā bērni pazīst burtus un ciparus, var tos uzrakstīt un lasīt īsus vārdus. Vienmēr ir bērni, kuru zināšanas ir lieliskas, viņi prot tekoši lasīt , labi rakstīt un rēķināt. Tāpat katru gadu skolā nonāk daži bērni, kuri nepazīst burtus un ciparus.
Pedagoģi tik ļoti nesatrauc bērnu zināšanu līmenis, jo profesionālu pedagogu vadībā bērni lasīt un rēķināt iemācīsies.
Satraukumu rada fakts, ka aizvien vairāk bērnu nav skolai sociāli un emocionāli gatavi.
Nonākot skolā, kur daudz bērnu, katram citāds raksturs, uzvedības un sociālās prasmes, dažiem bērniem ir grūti iejusties. Vienmēr bērnu kolektīvā būs kāds ļoti izlutināts bērns, kāds, kurš speciāli provocēs konfliktus, kāds, kuram nav nekādas pieredzes kaut elementārā līmenī risināt konfliktus.
Jo īpaši aktuāli tas ir saistībā ar nākotni, kad skolā, iespējams, nonāks bērni no sešu gadu vecuma.
