Sadaļas Sadaļas

Ticība neatbrīvo no atbildības. «Dod pieci! 2020» saruna ar mācītāju Juri Cālīti

Mācītājs Juris Cālītis labdarības maratona “Dod pieci! 2020” ceturtās dienas tiešraidē stikla studijā dalījās ar saviem novērojumiem par sekām, ko vardarbība ģimenē atstāj uz bērniem un jauniešiem.

Juris Cālītis kopā ar sievu Sandru Dzenīti-Cālīti izveidojuši biedrību “Zvannieku mājas”. “Zvannieku mājas” darbojas pēc kopienas principa. Tajās kopīgi tiek audzināti divdesmit pieci pirmsskolas un skolas vecuma bērni un pusaudži, kuri ir palikuši bez vecākiem vai to vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, kā arī vairāki jaunieši, kuri nespēj dzīvot ārpus kopienas.

“Šo bērnu dzīvē kopumā uz visu palikušo mūžu trūkst tā, kas ir katram bērnam nepieciešams – šī drošā vieta un maigais pieskāriens, ko normāli vecāki prot dot. Nelaimīgas ir tās ģimenes un arī tie bērni, kuriem tas netika dots.

Mums jāsaprot, ka tas nav psiholoģisks pārejošs ievainojums. Tā ir rēta uz mūžu.”

Mācītājs uzsvēra, ka ticība no vardarbības cietušajiem var palīdzēt paraudzīties uz savu dzīvi ar nākotnes perspektīvu, turpretim tā nevar aizvietot cilvēka rīcību un atbildību.

"Dod pieci! 2020", seko līdzi tiešraidei!

Labdarības maratons "Dod pieci!" 152 stundu garā tiešraidē šogad vāca līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Minimālais ziedojums 5 eiro palīdz stundu būt drošībā cilvēkam, kurš bēg no fiziskas, emocionālas vai ekonomiskas vardarbības.

Ziedot ar dziesmu iespējams līdz 10. janvārim labdarības maratona mājaslapā dodpieci.lv.

Ja saskaries ar vardarbību ģimenē, palīdzības pieteikuma anketu iespējams aizpildīt "Dod pieci! 2020" mājaslapā.

“Ticība nevar dot to, ka lēmumu, kas ir jāizdara cilvēkiem pašiem, kāds izņemtu no viņu rokām un atbildības. Tas ir jādara pašiem. Ticība nav kaut kas, kas aizstāj tavu drosmi, tavu izlēmību, tavu lielo risku un arī šo ļoti sāpīgo situācijas risināšanu. Ticība palīdz tādā ziņā, ka tā skatās uz nākotni un jautā: “Bet kur es eju?”. Daudzās ģimenēs, kurās ir vardarbība un kurās, piemēram, cieš sievietes, viņām vienmēr ir bažas, ka ar to viņu dzīve ir beigusies. Ticība ir tā, kas saka: “Nākotne, tava dzīve stāv tev priekšā. Tev ir jāuzticas tavam radītājam, ka viņš tev ir devis dzīvi, kas tev ir priekšā, nevis tikai to samocīto, nelaimīgo situāciju, kurā tu šobrīd atrodies",” skaidroja Cālītis.

Situāciju, kurā notiek vardarbība ģimenē, mācītājs salīdzināja ar ugunsgrēku: “Māja deg. Ja mājā ir ugunsgrēks, pirmais, ko mēs darām, – paņemam bērnus un skrienam laukā. Un mēs nezinām, kur mēs aizskriesim un kur mēs būsim, kad māja nodegs. Bet es tagad izskriešu laukā, tagad ir ziema, man nekā vairs nav, visas manas mantas ir sadegušas. Jautājums ir, vai ir kāds jauns sākums? Un jūs ar šo programmu sakāt, ka ir daudz cilvēku, kas par to domā un kas vēlas dot šo iedrošinājumu uz iespējamo nākotni.”

“Es strādāju ar bērniem, kas šo ugunsgrēku ir piedzīvojuši, bet, kā jau es teicu, tā ir rēta uz visu mūžu.

Mēs varam ļoti daudz darīt, un mēs daudz darām, mūsu bērni un jaunieši ir ļoti laimīgi, bet tas ievainojums paliek. Es teiktu mātēm – vispirms glābiet bērnus! Nedomājiet par sevi tik daudz, bet glābiet bērnus,” teica Cālītis.

Vaicāts par baznīcas attieksmi pret laulības šķiršanu un tās ietekmi uz izkļūšanu no vardarbīgām attiecībām, mācītājs uzsvēra, ka gan Romas Katoļu baznīcā, gan arī luterāņu baznīcā, pateicoties pirms vairāk kā 20 gadiem pieņemtajai hartai, vardarbīgas attiecības netiek atbalstītas.

“Mēs esam dzirdējuši pēdējās nedēļās, Romas Katoļu baznīcas pārstāvis priesteris Kravalis pateica, lai nevienam nebūtu nekādu pārpratumu – baznīca neakceptē vardarbību ģimenēs. Ja ir vardarbība ģimenēs, tam visam ir tūlīt jābūt risinātam ar instanču palīdzību un iejaukšanos. Starp citu, mūsu instancēm ir liels ceļš ejams, lai viņas saprastu, būtu palīdzošas. Protams, luterāņi ar lielu smaidu varēja teikt – mums jau 20 gadus atpakaļ bija mūsu harta, kur ir skaidri pateikts, ka nevienam, vismazāk ticības vārdā, nebūtu jācieš vardarbība,” skaidroja mācītājs.

KONTEKSTS

Sešu gadu laikā labdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti kopumā 1,3 miljoni eiro. Katru gadu šī akcija aktualizē kādu Latvijas sabiedrībā nozīmīgu tēmu. Šogad ziedojumi tiek novirzīti atbalstam cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Iepriekšējos gados ziedots senioriem, speciālo asistentu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, atbalstam ar vēzi slimajiem pacientiem, bērniem, kas palikuši bez vecākiem, jaunajiem vecākiem un neārstējami slimiem cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt