Pusaudžu tētis un Ropažu novada jaunatnes lietu speciālists Ilvars Ieviņš priecājas, ka tagad, brīvlaikā, pusaudžiem ir vairāk laika dažādām aktivitātēm. Ir nozīmīgi, ka attālināto mācību laikā ar ģimeni varēja izlīdzināt to, ko pusaudži nevarēja darīt, esot kopā ar draugiem.
Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga uzsver, ka šis attālināto mācību laiks viņai kā mammai prasījis daudz atbildības, jo vecāku iesaistība ir palīdzoša pusaudžiem tikt galā ar grūtībām attālināto mācību situācijā. Profesionāli pusaudžiem novērota nomāktība, trauksmainība. Daudziem sociālās dzīves trūkums gada ietvarā ir rezultējies arī trauksmē. Ģimenē, kur vecāki iesaistās bērnu problēmās, novērots, ka vairāk var nākties saskarties ar pusaudžu dusmām vai aizkaitinātību. Trauksmainums ir situācijās, kad pusaudzim pieaugušie neļauj parādīt emocijas.
Svarīgi saprast izmaiņas, kādas pusaudža dzīvē ir tagad salīdzinoši ar iepriekšējo laiku, kā pusaudzis izmanto iespējas tagad atkal kontaktēties, darboties, piedalīties aktivitātēs.
Vai labākais veids, kā ļaut bērnam vasarā restartēties, ir likt viņu mierā? Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule, kura vada arī vecāku grupas, saka, ka nepieciešama ģimenes iesaiste un palīdzība.
Ilvars Ieviņš uzskata, ka
nepieciešams pusaudžus iesaistīt aktivitātēs, aicināt tikties ar draugiem, atsaukties uz aicinājumu kaut ko kopā darīt, kopā kur doties.
Kustība, režīms, miega daudzums ir ļoti svarīgi. Gunita Kleinberga īpaši akcentē gadījumus, kad pusaudzim ir mentālās veselības problēmas, tad jāsāk ar maziem soļiem.
Bieži pusaudži slēpj savu emocionālo stāvokli, tā ir vecumposma īpatnība, tam nav saistības ar attiecībām ar vecākiem. Bieži vecāki to pat nevar pamanīt.
Tāpat pusaudži mēdz nepildīt plānus, kurus visa ģimene kopā vienojusies darīt, vecāki mēdz būt dusmīgi un jautā “Kāpēc atkal nedarīji?”, bet jāizzina, kāds ir īstais iemesls, ļaujot pusaudzim pamazām iekļauties darbu ritmā.
Tēta Ilvara Ieviņa pieredze rāda, ka nepieciešams meklēt vidi, kurā jaunieti var iedrošināt, jaunietis pats ne vienmēr vēlēsies ko iesākt bez pamudinājuma un vecāku piemēra un līdzdalības. Nepieciešams kopā meklēt piedzīvojumu. Daba, pārgājiens, kustība palīdz. “Pārgājiens ir labs antidepresants,” uzsver Ilvars Ieviņš.
Skatītāji jautā, vai ir ieteicams bērniem vasaru izmantot mācībām ar privātskolotāju. Gunita Kleinberga skaidro, ka jaunietim ir jāsaprot, ka rīcībai ir sekas, no šī viedokļa neapgūtā apgūšana vasarā būtu vērtējama pozitīvi.
Tomēr jāatceras, ka pusaudžiem šis laiks ir grūti paciešams, jo šī gada laikā pusaudži nav saņēmuši to, kas viņu attīstībai nepieciešams, viņi nav saņēmuši pietiekami daudz dzīvīguma, socializācijas iespējas, piedzīvojumu.
