Uzziņai: 21,9% skolēnu nedēļā neattaisnoti kavē vismaz vienu mācību stundu. Avots: Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Pirmās vai pēdējās stundas ir populārākās “bastošanai”. Skolēni norāda, ka skolā “bastošanas” apmērus lielā mērā nosaka skolas sistēma un pedagogu sekošana līdzi stundu apmeklējumiem.
Izglītības psiholoģe Ilze Ābelīte uzsver, ka jau pirms stundu neapmeklēšanas sākšanas pusaudžiem novērojamas krasas uzvedības izmaiņas – aktīvs bērns kļūst mierīgs vai otrādi, parādās rakstura izmaiņas, maina sociālo vidi un notiek citi notikumi, pirms pusaudzis sāk neiet uz skolu.
Tipiska kļūda – pieņemt, ka bērns ir vienkārši slinks; taču slinkumam ir kāds cēlonis –
citas intereses, nepatika, neticība savām spējām, pašam sava ļoti augsta iekšējā latiņa, kas veidojusies no audzināšanas. Tāpat pusaudži neapmeklē stundas, jo nejūtas iederīgi skolā.
Pārslodze un nepietiekams miegs ir viens no stundu kavēšanas iemesliem. Vecākiem jāvēro, jārunā ar bērnu, kā atvieglot viņa ikdienu. Skolēni skaidro, ka 12. klasē ir deviņas stundas dienā, dažreiz dienas beigās viņi ir tik pārguruši, ka kolektīvi neapmeklē stundu.
Ja ir hroniska pārslodze, organsmā ir pavisam nelielas enerģijas rezerves, kuru nepietiek, spēki zūd, veicot pat elementāras darbības.
Izglītības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka vidēji skolēni kavē 4 – 5% mācību stundu, tas ir 15-20% mācību stundas semestrī.