Rēzekniešu Kišu ģimenē aug trīs bērni. Vecākais no tiem – dēls Gints – šobrīd mācās 4.klasē un mācību vielu apgūst ģimenē ceļā jeb mājmācībā. Šis ir jau otrais semestris, kad Ginta skolotāji ir gan viņa vecāki, gan vecmamma.
Gints stāsta, ka mācības "tādā mājīgā telpā notiek nevis klasē, kur dažreiz auksti, dažreiz gaisma un trokšņi."
Par labu bērna izglītošanai mājās Ginta vecāki izlēma pēc tam, kad saprata, ka dēlam sagādā grūtības mācīties kopā ar saviem klasesbiedriem un mājās viņš pārradās nomākts. Taču pirmos Ginta emocionālos pārdzīvojumus vecāki novēroja jau bērnudārzā.
Vecāki Guna un Aldis Kises uzsver, ka tagad, kad Gintam izvēlēta mājmācība, ir mazāk stresa: "Miers mājās. Nav stresa."
Interese par mājmācību ir augusi pēc attālinātā mācību procesa Covid-19 dēļ, atzīst Latvijas Skolu psihologu asociācijā.
Tomēr speciālisti uzsver, ka ar to nevajadzētu aizrauties, jo izglītība ģimenē bērniem var rosināt komunikācijas problēmas. Galvenokārt mājmācība ir piemērota tiem, kam ir nopietnas veselības problēmas.
Veselības psiholoģe Liene Grantiņa skaidroja, ka "mēs tomēr dzīvojam sabiedrībā un tālāk jau viņam būs jāiet sabiedrībā. Un, ja viņš tā kā nepārvarēs grūtības komunicēt un neiemācīsies sociālās prasmes un komunikācijas prasmes, tad viņam būs ļoti grūti tālāk dzīvē. Kopumā droši vien, ka ir aktualizējusies šī tēma, jo skolā parādās arvien vairāk bērnu ar uzvedības grūtībām. Tiešām ar tādām, kur nāk klāt arī kādi psihiski traucējumi."
Par dēla socializēšanos Kišu ģimenē gan neuztraucas, jo Gints apmeklē arī mūzikas skolu un karatē nodarbības.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem – šajā mācību gadā izglītību ģimenē apgūst 64 pirmsskolas izglītības bērni, 127 – 1. līdz 6. klases skolēni un seši skolēni no 7. līdz 8. klasei.
