Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 1. novembrim norisināsies izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”. Tā veltīta rotaļlietu attēlojumam mākslā, projekta autori saturiski pievēršas rotaļāšanās tēmai un tās atspoguļojumam Latvijas profesionālajā mākslā, aicinot uz sarunu par rotaļāšanās būtību un attīstību digitālajā laikmetā, kā arī rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, rūpes un atbildība.
Ekspozīcijas noskaņa apstiprina, ka apskaujama un samīļojama rotaļlieta ir laimīgas bērnības nemainīgais fundaments,
ko pauž arī mākslinieku portretētie bērni un viņu rotaļdraugi. Izstādes laika līnija rāda rotaļlietu maiņu laika gaitā. Rotaļāšanās ir radošuma pilna nodarbe, uzsver LNMM izglītības programmu kuratore un izstādes “Rotaļāsimies?” idejas autore Laura Dravniece.
“Skola2030” vecākā eksperte, psiholoģe, bērnudārza „Maziņš kā jūra” vadītāja Arita Lauka uzsver, ka
bērnam rotaļa ir visa dzīve un galvenā darbošanās. Rotaļa ir gudra pasaules izziņa, domāšanas attīstīšana.
Dabas materiāli sniedz daudz iespēju un attīsta radošo domāšanu. Bārbija vai Kens var sniegt sociālu sarunu, bet ne radošumu. Vecākiem jāatceras, ka no milzīgas mantu pārbagātības bērnam ir grūti izvēlēties.
Bērna dzīve ir balstīta uz rotaļām, komunikācija uzturama rotaļu procesā. Gadās, ka bērns sēž rotaļlietu pārblīvētā istabā un saka: “Man nav ko darīt”!” Psiholoģe Ilga Sirmele akcentē – “jo mazāks bērns, jo mazāk rotaļlietu nepieciešams.”
Bērni, nonākot saskarē ar citiem bērniem, salīdzina savas un citu mantas, tad prasa vecākiem, ka vēlas ko tādu, kas ir citiem. Vecākiem bērns ir jāstiprina šādās situācijās, jo bieži ar dārgo mantu iegādi vecāki cenšas bērnam kompensēt kādas emocijas vai kopā nepavadīto laiku.
Visā svarīgs līdzsvars, blakus dabas lietām (radošumu labāk attīstīs kociņš, klucītis, čiekurs) nepieciešamas arī dažādas rūpnieciskas rotaļlietas, jāatceras – “jo jaunāks bērns, jo vajag vairāk radošu rotaļlietu,” uzsver Arita Lauka.
Arita Lauka par ieteicamākajām rotaļlietām mazam bērnam uzskata klučus, kastes, kastītes, figūriņas (lelles, dzīvnieki), dažāda veida konstruktorus.
Ilga Sirmele uzsver bērna nepieciešamību pēc taktilām aktivitātēm – smilšu kaste, plastilīns, krāsas.
Arita Lauka aicina vecākus neizdomāt rotaļas bērniem, bet ļauties bērna vadītam procesam – “bērns novērtēs, ja vecāki pievienosies viņu rotaļām; ja jūs esat bērna rotaļā, tad jūs esat viņa dzīvē.”
