Sadaļas Sadaļas

Ģimenes studija

Bērnībā iegūtā vainas apziņa traucē labi justies arī pieaugušā vecumā

Ģimenes studija

Eksāmeni latviski: Mazākumtautību skolās vidusskolēniem latviešu valoda nav problēma

Zanda Rubene: Digitālā pēda mūsdienu cilvēkam pat ir nepieciešama

Privātums sociālajos tīklos digitālajā laikmetā. Kā to mācīt bērnam

Digitālajā laikmetā mainās sabiedrības paradumi un vērtības, šis laikmets līdzi nes arī jaunus apdraudējumus. Bieži bērnībā vai pusaudžu gados publiskotā informācija var negatīvi ietekmēt pieaugušā dzīvi.

Digitālās iespējas bieži mainās ātrāk nekā mūsu zināšanas šajā jomā, tāpēc, paši to neapzinoties, varam nodarīt sev kaitējumu.

Problēmu rada arī tas, ka bērni var būt zinošāki un aktīvāki viedierīču lietotāji par vecākiem, kuri nespēj izsekot bērnu darbībām digitālajā pasaulē, līdz ar to nevar dot padomus par sekām. Saruna par šiem jautājumiem Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

Digitālā pēda

Digitālā pēda  ir mūsu apzināti vai neapzināti veidotā informācija digitālajā vidē. Ir aktīvā un pasīvā digitālā pēda.

Aktīvā – informācija, ko digitālajā vidē mērķtiecīgi ievietojam paši, pasīvā – ko ievieto par mums.

Profesore Zanda Rubene uzsver, ka svarīgi, ar kādu informāciju dalāmies, šī informācija veido digitālo identitāti. Cilvēki mūsdienās dzīvo gan reālajā, gan digitālajā vidē. Daži dzīvo tikai vienā no tām, abos gadījumos tas liecina par mums un mūsu izvēli.

“Mūsu digitālā identitāte ir uzlabotā dzīves versija, ne reāls dzīves atspoguļojums. Cilvēki rāda pašu labāko par sevi. Arī poligrāfiski izdotajā albumā ir mūsu uzlabotā versija. Ja kāds vaimanā sociālajā vidē, citiem tas nepatīk.”

Ko labāk nepublicēt sociālajos tīklos

Bieži kāda informācija pēc laika var traucēt, būt nepatīkama, bet nav iespējams to vairs izdzēst.

Mediju eksperts Krišs Kupruks aicina pirms jebkuras publikācijas uzdot sev jautājumu – vai es gribu, lai publiskotais rīt būtu uz žurnāla vāka?

“Ja tas neliek sarkt, tad viss labi. Pēc “Facebook” profila var pateikt par cilvēka interesēm un pat to, ko viņš darīs piektdienas vakarā.”  

Zanda Rubene uzsver, ka, pirms kāda cita bildi ievieto soctīklos, jāpajautā atļauja. “Senāk modē bija mazu bērnu kailfoto. Pusaudžiem tas nepatika, viņi tās bildes no albumiem plēsa ārā. Toreiz albums bija pieejams tikai mūsu skapītī, tagad tas pieejams visiem. Atbildība par to, ko ievietojam sociālajos tīklos, ir ļoti liela. Ja es 90. gadu sākumā veidoju fotoalbumus, tad mūsdienās raksturīgi veidot profilus. No tiesību jautājuma – neviens jau nav pajautājis bērnam atļauju. Jautājums, uz kuru katram vecākam jāatbild – vai nepieciešams publisks profils.”

Eksperti uzskata, ka sociālajos tīklos nevajag publicēt adresi, tas ir bīstami, arī no dzimšanas datuma var atvasināt sensitīvāku informāciju. Pavasarī stājas spēkā Eiropas datu regula, tā dos izmaiņas informācijas, kas skar jebkuru fizisku personu, publicēšanā.

Piemēram, uzņēmumiem, kas apstrādā e-pastus, būs vesela virkne drošības pasākumu.

Vecāku iesaiste bērnu sociālo paradumu veidošanā

“Aktīvu vecāku iesaisti audzināšanas procesā neviens nav atcēlis arī digitālajā laikā,” skaidro Zanda Rubene.

Bieži vecāki par risinājumu uzskata aizliegumu bērnam darboties sociālajā vidē, bet aizliegums neved ne pie kā laba. Vecāku iesaiste ir galvenā atslēga uz to, kādus lēmumus pieņems bērns sociālajos tīklos. Ir normāli, ka cilvēki dod priekšroku komunikācijai aci pret aci, bet mūsdienu pasaule uzstāda savas prasības, tāpēc gudri jāiet laikam līdzi, lai neveidotu sev problēmas.

Labākais komunikācijas veids – veidot ar bērnu kopējas intereses, tāpēc vien ir vēlams vecākiem izzināt sociālos tīklus. Sociālie tīkli ir iespēja, tikai jautājums, kā to izmantojam.

Rubene skaidro, kā digitālajā ietekmē mainījušās vērtības - jauniešiem slava un popularitāte ir viena no augstākajām vērtībām, tas izskaidro, kādēļ cilvēki veido sociālos tīklus. “Senāk, lai kļūtu slavens, vajadzēja ko prast, tagad to var veidot kā pašmērķi – vācot skatījumus, sekotājus. Ir cilvēki, kuri ir slaveni, populāri un bagāti tāpēc, ka tas ir viņu pašmērķis. Bez nopelniem. Bērniem, kritiski neizvērtējot, šādi piemēri kļūst par vēlamo dzīves scenāriju.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt