Vai, saīsinot brīvlaiku vasarā un papildinot mācību gada laikā, skolēni būs mazāk noguruši pavasarī, cik izdevīga šāda kārtība būtu skolēnu vecākiem, un vai skolotāji būtu gatavi ko mainīt savā ikdienā – atbildes meklē Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Garajam vasaras brīvlaikam ir sava tradīcija.
Senāk bērnu mācību laiku pakļāva gada un darba ritumam – bērni bija palīgi ģimenes darbos, tāpēc arī izveidojies garais vasaras brīvlaiks.
Tagad ir mainījušies apstākļi, paaudzes, darba devēju attieksme. Ne vienmēr vecāki var veltīt uzmanību savam bērnam vasaras brīvlaikā, tāpēc daļa vecāku atbalsta īsāku vasaras brīvlaiku.
Vecāki vēlas mācību gada pagarināšanu, bet nevēlas, ka bērniem palielina mācību slodzi.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šudurskis atgādina par nerealizēto ieceri pagarināt ziemas brīvlaiku un attiecīgi mācību gadu pagarināt par divām nedēļām vasarā.
No organizatoriskā, finansiālā un vides pieejamības faktora mācību gada pagarināšana nav viegli realizējama, jo tās ir arī izmaksas, ne vien laba griba. Ja visa gada garumā ieliks vairāk brīvlaika dienu, tad tas nerisinās problēmu ģimenēs, kuras nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu brīvlaikā.
Vai tad ģimenes varēs nodrošināt bērnu aktivitātes un laika pavadīšanu brīvlaikā ziemā vai pavasarī?
Vietējās pašvaldības savā budžetā atvēl finansējumu bērnu vasaras nometnēm, dažviet vecāki daļēji līdzfinansē nometnes, tas palīdz organizēt kvalitatīvu laika pavadīšanu brīvdienās. Vecāki ar lielāku ienākumu var nodrošināt bērnam vasaras aktivitātes, vecākiem ar vairākiem bērniem un mazākiem ienākumiem to izdarīt ir grūtāk.
