Laikā, kad ar skatītājiem klātienē tikties nav iespējams, Latvijas Leļļu teātris turpina spēlēt jau pirmā pandēmijas viļņa laikā atvērtajā spēles laukumā – Dīvānzālē. Tā ir virtuāla teātra telpa, kuras repertuārā iekļautas 14 izrāžu digitālās versijas.
“Mums ir iespēja sēdēt mājās savos dīvānos un skatīties izrādes no mājām. Tāpēc mums ir tāda sadaļa Dīvānzāle, kurā var satikties ar visādiem Leļļu teātra izrāžu tēliem: piemēram, pelnrušķīti, Emīlu no Berlīnes un viņa draugiem, divām Lotiņām, lellīti Lollīti, Sniega karalieni – to jūs visu varat redzēt teātra mājaslapā.
Ir tādi divi brīnišķīgi iemesli, lai to darītu. Viens iemesls ir tāds, ka izrādes – tā saucamās trostu izrādes, kuras mēs spēlējam virs širmja –, tās mēs nerādīsim un skatītāji klātienē neredzēs ārpus visām pandēmijām vēl kādus divus gadus, kamēr teātris ir remontā,” situāciju skaidro Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola.
Skatītāji varēs sastapties ar visdažādākajiem izrāžu varoņiem – Pelrušķīti un divām Lotiņām, Emīlu un Berlīnes zēniem, Pifu, Maksu un Moricu, lellīti Lolīti un daudziem citiem. Jaunākais izrādes ieraksts, kas iekļauts Dīvānzāles repertuārā, ir Šarla Pero slavenā pasaka “Pelnrušķīte”, kas veidota klasiskajā širmja leļļu tehnikā.
“Šī vismaz ir kāda iespēja atgādināt par mums skatītājiem, jo aug cilvēki, kuri jau vairākus gadus ne jēdzīgi iet uz skolu, ne arī viņi iet uz teātri. Divus gadus, trīs gadus, četrus, un pēc tam būs paaudze, kas nezinās, kas tas tāds ir. Varbūt ir labi, ka viņi var mājās skatīties, bet tas teātris – tā jau nav tikai izrāde, tu ej uz turieni, sapucējies, tas viss kopā ir piedzīvojums, tu esi zālē kopā ar citiem cilvēkiem, tas ir tas, kā ļoti trūks. Kad bija atļauts mazajam skaitam skatītāju, sākuma bija tā – tur ir tikai trešdaļa zālītes, saproti, ka ļoti labi, jo visi skatītāji no jebkuras vietas redz ļoti labi. Ilgojamies pēc skatītājiem,” pauž Latvijas Leļļu teātra aktieris Miķelis Žideļūns.
Latvijas Leļļu teātrī režisors Edgars Niklasons pandēmijas laikā radījis arī jaunu animācijas miniseriālu “Nīna un Lekorbizjē”, kas skatītajiem pieejams bez maksas un skatāms gan teātra mājaslapā, gan ''Youtube'' kanālā, gan LSM “Bērnistabā”.
Leļļu teātra režisors Edgars Niklasons uzvedumus raksturo kā dzīvās animācijas izrādes, dzīvās tāpēc, ka visas darbības multfilmā reālajā laikā dara aktieri – marionešu animatori.
Multfilmas galvenie varoņi ir meitene vārdā Nīna un viņas pieklīdušais purva bruņurupucis Lekorbizjē, un tas stāsts ir par emocijām. Katrā sērijā meitene iepazīst kaut kādu emociju, kuru viņa izdzīvo un mēģina saprast, kā ar šo emociju operēt.
“Mēs iedvesmojāmies no pandēmijas, jo tas, ka bērni nedrīkstēja ne ar vienu tikties, nedrīkstēja iet uz skolu, rada dusmas; bailes par sevi šim laikam raksturīgas, un bez prieka arī nekādīgi, jo prieku mēs paši radām, tas ir jārada un par to nedrīkst aizmirst,” pauž režisors.
Māksliniece Elīna Bēta uzsver, ka darbs pie izrādēm ir skrupulozs, bet rezultāts ir tā vērts.
Multfilmā ir divi aktieri – Rūdolfs Apse un Elīna Bojarkina, kas ir šo marionešu animatori, bet viņi arī dzīvajā plānā iesaistās un izglīto bērnus par attiecīgo emociju, par ko ir sērija. Nākamā gada janvārī taps animācijas seriāla turpinājums.
Iegādājoties ģimenes biļeti uz Dīvānizrādes iestudējumu, skatītājs saņems 72 stundas derīgu piekļuves kodu, kuru norādītajā laikā iespējams izmantot neierobežotu reižu skaitu.
