Mūsu lasītāja Ieva ir atsaukusies aicinājumam dalīties ar savu pieredzi.
Publicējam Ievas vēstuli:
“Labdien,
centīšos pietiekoši īsi izstāstīt savu stāstu. Bērni, šķirot laulību pirms trim gadiem, manā gadījumā palika dzīvot pie manis, jo no bērnu tēva es biju spiesta bēgt emocionālās vardarbības rezultātā.
Bērnu tēvs neiebilda, ka bērni dzīvo pie manis, arī laulības šķiršanā neprasīja kādu noteiktu saskarsmes kārtību. Bērnus satikt ļāvu, kad viņš vēlējās, taču tas notika tikai pāris reizes, jo biežāk tēvam nebija intereses. Materiāla palīdzība no tēva nebija nekāda un nav līdz šai dienai, jo otrs vecāks uzskata, ka par bērniem jārūpējas man un valstij. Toties šobrīd tēvs tiesas ceļā pieprasa noteikt saskarsmes kārtību ar bērniem, joprojām materiāli nepalīdzot neko, tomēr arī īsti interesi par bērniem neizrāda - jo ir saņēmis pagaidu iespēju caur tiesu - tikties ar bērniem saskarsmes personas klātbūtnē, taču tikšanās notiek epizodiski, turklāt tēvs atļaujas bērna klātbūtnē vārdiski uzbrukt pavadošajai personai, bērniem sola dāvanas, taču tā arī neatved, izturas emocionāli auksti pret bērnu, bērns pēc tikšanās reizēm raud.
Uzskatu, ka bērni nav jādala, - ideālā gadījumā ir jāsaglabā cilvēciskas cieņas attiecības starp pieaugušajiem, taču realitātē tas diemžēl ir gandrīz neiespējami, jo, ja viena puse nespēj samierināties ar situāciju, tā izmanto visus līdzekļus, lai panāktu konfliktējošas attiecības.
Man kā pieaugušajam ir tiesības aiziet no emocionālas varmācības attiecībām, bet varmācīgajam vecākam ir visas tiesības caur bērniem sākt savu mocīšanu no jauna, pieprasot tikties, grib vai negrib to paši bērni.
Iesaistot Bāriņtiesu, iesaistot VBTAI, palīdzību neesmu saņēmusi - tikai atbildi, ka tās ir otra vecāka tiesības...
Ar cieņu,
Ieva.”
Mēs lūdzām Ievas situāciju komentēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI).
VBTAI Juridiskās nodaļas juriskonsults Sindijs Logins skaidro:
Saskaņā ar Civillikuma 182. pantā noteikto, strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesības, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tādējādi secināms, ka bērna vecāku strīdu izšķiršana par saskarsmes tiesību īstenošanu ir tiesas kompetencē. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 11. panta trešajā daļā noteikto nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.
Tādējādi inspekcijai nav tiesību iejaukties uzsāktajā tiesvedības procesā par bērna tēva saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšanu.
Vienlaikus saskaņā ar Bērnu tiesību konvencijas 4. pantā un 19. pantā noteikto, dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai īstenotu šajā konvencijā atzītās tiesības. Dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos, sociālos un izglītošanas pasākumus, lai ikvienu bērnu aizsargātu pret fizisku vai psiholoģisku vardarbību.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrajā daļā noteikto, visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Tādējādi secināms, ka arī tiesām, izskatot lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, prioritāri jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.10 panta septītajā un astotajā daļā noteikto, par tiesas pagaidu lēmumu lietā par šā panta trešajā daļā minētajiem prasījumiem var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā prasījumā tiek pieņemts cits lēmums vai spriedums.
Ievērojot minēto, nepiekrītot tiesas pieņemtajam pagaidu lēmumam, bērna mātei bija tiesības Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā iesniegt blakus sūdzību.
Vienlaikus gadījumā, ja bērna mātei ir bažas, ka bērna tēva tikšanās laikā ar bērnu un piedaloties saskarsmes personai, netiek nodrošināta bērna tiesību un interešu ievērošana, bērna mātei ir jāinformē tiesa par konkrētajiem apstākļiem.
VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietnieces Andas Sauļūnas komentārs:
Šķiršanās ir sarežģīts periods jebkura bērna dzīvē. Nereti vecāku starpā šķiršanās laikā notiek konflikti, kas padziļina bērna trauksmi un mulsumu par izmaiņām ģimenē. Dažkārt vecāki savstarpējās attiecībās piedzīvotajā neapzināti iesaista bērnu, par otru vecāku stāstot negatīvu informāciju, tomēr šādas sarunas bērnu var emocionāli ievainot. Arī reizēs, ja vecākiem savstarpēja komunikācija ir apgrūtināta, jo šķiršanās procesā radušās dažādas spēcīgas un negatīvas emocijas, būtiski saprast, ka bērna emocionālās vajadzības ir viena no prioritātēm.
Jaunā situācija ģimenē bērniem nereti liek izjust ne tikai bailes, bažas un dusmas, bet arī vainas sajūtu un bezspēcību. Tieši vecāki šādos gadījumos var būt bērna visnozīmīgākais atbalsts, esot blakus, izrādot rūpes un gādību. Šķiršanās gadījumā bērna dzīvē liela nozīme ir konsekvencei un vecāku spējai sniegt bērnam drošības sajūtu, kā arī saprast un akceptēt bērna jūtas.
Gadījumā, ja bērns dzīvo pie viena no vecākiem, bērna vecumam atbilstošā veidā svarīgi noskaidrot, vai bērns vēlas un jūtas emocionāli gatavs tikties ar otru vecāku. Ja bērnam nav vēlmes tikties ar otru vecāku, būtiski izprast nevēlēšanās cēloņus, kā arī meklēt risinājumus attiecību saglabāšanai, nerīkojoties pretēji bērna sajūtām un vajadzībām.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
