Sadaļas Sadaļas

Celies pirms saules un uzvelc jaunu kreklu jeb kā senči senatnē svinēja Lielo dienu

Lielai dienai senču tradīcijās bija liela nozīme. Daudzas darbības veica, lai vairotu pārticību, veselību, būtu kupls ganāmpulks un laba raža, protams, neizpalika arī prieks un izklaide. Pēc notikumiem Lieldienās varēja prognozēt laiku.

Lieldienu rīts apveltīts ar daudzām iespējām mūsu senču ieskatā, bet pie visa labā un skaistā tiek tikai tad, ja esi čakls un vērīgs.

Lieldienu rītā jāceļas agri, tad veiksies darbi visu gadu, jāuzvelk jauns krekls, jāiet mazgāt mute “dzīvajā ūdenī”- ūdenī, kas tek pret Sauli, tad neviens neko ļaunu nevarēs nodarīt. Lieldienās ir jākrāso un jāēd olas, jāšūpojas augstu.

ĪSUMĀ:

Saules sveikšana

Lielajā dienā saulīte lec šūpojoties, ne tā kā parasti, no tā arī esot cēlusies šūpošanās tradīcija Lieldienās.  

  • Lieldienas rītā jāceļas priekš saules, lai redzētu, kā saulīte šūpojas. /O. Līde, Rauna./
  • Lieldienas rītā saulīte lēcot trīs reizes šūpojoties. /A. Zandere, Jēkabpils./
  • Lieldienā saule uzlecot lēkādama un diedama. /P. Einhorns, 1627./

 

Olu krāsošana

 

Pētnieki uzsver, ka dainās minētas zelta, sudraba un baltas olas. Zelta olas nozīmēja Saules gaitu debesīs. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošanas tradīcija ir salīdzinoši jauna.

Olu krāsošana nes saimniecei laimi un izdošanos. Krāsotas olas lika arī kūtī zem lopu silēm, tā pasargājot dzīvniekus no visādām nelaimēm. Uz šīm olām velk trejdeviņus lietuvēnu krustus dažādos lielumos ar jebkuru krāsu, tikai ne ar melnu.

Olas krāsoja sīpolu, krūkļu, siena, mētru, sūnu novārījumos. Rakstu veidoja, ietinot olas lupatiņās, pieliekot pie olas lapiņas un ziedus, izmantoja arī putraimus. Olu rakstu veidoja arī ar vasku vai krāsotā olā ieskrāpējot zīmējumu ar adatu.

Ūdeni, kurā krāsotas olas, uzskatīja par maģisku.

Ar olām saistīti dažādi ticējumi:

  • Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas. /A. Kondrāte, Cēsis./
  • Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.  /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./
  • Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./
  • Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem. /Latvis, 1929. III, 31./

 

Šūpošanās

Jānis Ilzei uz 50 gadu jubileju uzdāvināja lielas šūpoles. Tās pēc astoņiem gadiem saplīsa, tāpēc to vietā uzcēla jaunas.

Katru svētku reizi kāra jaunas šūpoles, izraugoties tām īpašu vietu – kalna galā.

Šūpošanās veicina visu labo – labu ražu, auglību un pārticību. Jāšūpojas visiem, puiši izšūpoja meitas, tās dāvāja par šūpošanu krāsainas olas vai rakstainus cimdus un zeķes.

Šūpojās vēl vienu nedēļu pēc Lieldienām, tad šūpoles sacirta un sadedzināja, lai ļaunās raganas nevarētu ar tām šūpoties un visu labo, kas Lieldienās iegūts, atņemt.

Ticējumi arī saka, ka šūpoles jāceļ ik gadu:

  • Ja kāds, kas agrāk Lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to. /J. A. Jansons, Olaine. M. Šķile, Nīca./
  • Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpalas, un otru ne, tad to apsēž ļauni gari. /A. Broža. Naukšēni./

 

Ticējumi par labklājības, bagātības veicināšanu un nākotnes izzināšanu

  • Lieldienas rītā, caur zīdu skatoties, var Laimi redzēt. /K. Lielozols, Nīca./
  • Lieldienas rītā jāsalasa skaidiņas, tad pārvēršas par naudu. /Jaunākās Ziņas, 1932. III, 26./
  • Lieldienas naktī jānoņem dziesmu grāmata, kādu dziesmu nakti uzšķir, tas būs jādara. /T. Dzintarkalns, Talsi./
  • Kurš pirmais pirmās Lieldienas rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime. /R. Bērziņš, Džūkste./
  • Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi. /I. Ozoliņa, Rīga./
  • Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu. /V. Saperovs, Vecpiebalga./ Cits ticējums par krāsns kurināšanu - Lieldienas rītā bez saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu. /E. Laime, Tirza./
  • Ja pa lieldienām apēd nepāru olu, tad tam notiks kāda nelaime. /M. Macpāne, Alsunga./

 

Laika vērošana

  • Ja Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. /P. Š. jun., Inčukalns./
  • Kad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara. /T. Ķenga, Jelgava./
  • Lietus pirmā lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina. /Latvis, 1930. III, 19./
  • Cik daudz rasas priekš lieldienas, tik daudz salnu pēc lieldienas. /Latvis, 1930. III, 19./
  • Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

 

Ticējumi par skaistuma un veselības vairošanu

  • Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā priekš saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki). /V. Greble, Kalnmuiža, Valkas apr./
  • Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati. /K. Lielozols, Nīca./
  • Lieldienu rītā jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasaru āda nenodegs. /J. A. Jansons./
  • Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties, kas tek no vakariem uz rītiem. /G. Pols, Bauska./
  • Lieldienas rītā jāapēd vismaz 12 dzērvenes, tad tai gadā būs sārti vaigi. /Jaunākās Ziņas, 1932. III, 26./
  • Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. /E. Bokura, Vecauce./
  • Kas lieldienas rītā priekš saules lēkšanas iet pie upes muti mazgāt, tam nākošā gadā nenākot miegs.
    /J. A. Jansons, P. Kļaviņš, Jumurda./
  • Pirmos lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis./Br. Puksts, Aglona./
  • Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels./M. Ķaupelis, Nīca./
  • Lieldienas rītā priekš saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, - derīgs visām slimībām. /J. Jakāns, Bebrene./

 

Lai nenokavētu – saule Lieldienu rītā lēks 6.45.

Materiāla sagatavošanai izmantoti - http://valoda.ailab.lv un periodika.lv, “Jumavas “izdevumu “Latviešu sadzīves tradīcijas un godi”.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt