Šis gads neatšķiras no iepriekšējiem, kolīdz paliek silts laiks, redzam, ka pieaug dzīvnieku un bērnu saskarsmes rezultātā gūtie ievainojumi.
Uzskata, ka traumas izraisa bīstami, traki klaiņojoši dzīvnieki, bet 80% gadījumos bērns traumas gūst mājās ar savu mājdzīvnieku. Bērns dzīvnieku pazīst, rotaļājas, bet ir apstākļu sakritība, kāpēc gūst traumu. Vecākiem situācijās, kur bērns ir kopā ar dzīvniekiem no mazotnes, jāmāca vienkāršas drošības lietas – netuvoties, kad dzīvnieks ēd, kad viņam ir mazuļi, kad dzīvnieks ir iemidzis, situāciju raksturo BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Viena no lielākajām grupām traumu gūšanā no mājdzīvniekiem ir mazi bērni līdz trim gadiem, otra grupa ir pusaudžu vecums, jo viņi bieži provocē dzīvniekus.
No dzīvniekiem gūtās brūces parasti ir plašas, augsts infekcijas risks, dzīst slikti, pēc traumas rētas paliek ne tikai uz miesas, bet arī atmiņās un dvēselē. Traumas prasa mediķu iejaukšanos, vakcināciju, tāpēc sadziedēšana prasa ilgāku laiku.
Bērna attīstībā dzīvnieka klātesamība ir vēlama, nav tabu suns vai kaķis. Nepietiek, ja bērnam vienreiz izstāsta, pieaugušiem jāseko līdzi situācijai, paredzot dzīvnieka un bērna mijiedarbību, lai izvairītos no nepatīkamiem stāstiem, uzsver ķirurgs.
Veterinārāste Jevgēnija Ostroga no “PetCity” iesaka mazu bērnu norobežot no dzīvnieka, lai tie netiktu viens otra teritorijā. Pat situācijās, kad bērns ar dzīvnieku ir kopā no mazotnes, kad mazs bērns sāk rāpot, dzīvniekam tas rada stresu, jo ir neierasta situācija.
Svarīgi, kā saimnieks audzina dzīvnieku, no tā atkarīgs, kā dzīvnieks izturēsies pret pārējiem.
Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu, suņi ir ļoti neaudzināti. Suņu skola ir nepieciešama ne tikai sunim, bet arī suņa saimniekam, pauž “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
“Dzīvnieka saimnieks ir atbildīgs par visām situācijām, kurās iesaistīts dzīvnieks.”
Jevgēnija Ostroga vērš uzmanību uz maldinošiem priekšstatiem - daudzas filmas vai reklāmas stipri bojā dzīvnieku dzīvi, tas attiecināms uz šķirnēm, kas kļūst raidījumu un filmu dēļ populāras, dzīvniekus pielīdzina cilvēkam - ar bučošanos, apskāvieniem un citām aktivitātēm. Cilvēks var apkampt suni, bet suns to nesaprot. Suns piedod, ka viņu bučo vai tur rokās. Cilvēkiem jāatceras, ka dzīvnieku pasaulē seja pret seju neko labu neliecina, parasti tas beidzas ar konfliktu.
Attēli, kur redzams bērns ar suni guļam gultā, bērns sēž vai guļ uz suņa, visa ģimene apskauj vienu suni – tas neliecina par neko labu. “Ne vienmēr tas, ko redzam bildēs vai video, atbilst dzīvnieku uzvedībai.”
