ĪSUMĀ:
- Grozījumu mērķis – uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā un pavairošanā.
- Pēc 2023. gada 31. augusta dzimušos suņus būs aizliegts turēt piesietus, izņemot atsevišķos gadījumos.
- Pašvaldības varēs noteikt teritorijas, kurās ar suni varēs uzturēties bez pavadas.
- Sunim, kaķim un mājas seskam gada laikā nedrīkstēs būt vairāk kā viens mazuļu metiens.
- Turpmāk būs jāreģistrē un jāapzīmē ar mikroshēmu arī kaķi un mājas seski.
- Noteikta informācija, kas mājdzīvnieka pārdevējam par dzīvnieku jānorāda sludinājumā.
- Īpašniekam, kurš pavairo savu mājdzīvnieku, būs jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturībā.
- Pārdevējam jāsniedz rakstveida informācija par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
- Dzīvnieku glābēju un aprūpes biedrībām būs jāreģistrējas kā patversmei.
- Policijai piešķirtas lielākas pilnvaras dzīvnieku labturības ievērošanas uzraudzībā.
- Likuma izmaiņas stāsies spēkā 1. jūlijā.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā izstrādāti, lai uzlabotu dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā un pavairošanā, novērstu nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinātu klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.
Likumu izmaiņas stāsies spēkā 1. jūlijā.
Grozījumus Veterinārmedicīnas likumā deputāti atbalstīja vienbalsīgi, savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumu atbalstīja 77 parlamentārieši, bet viens bija pret.
Pirms Saeimas sēdes sākuma pie Jēkaba ielas nama notika biedrības "Dzīvnieku policija" rīkots pikets, kur dzīvnieku aizstāvji politikas veidotājus aicināja noteikt stingrākas prasības dzīvnieku pavairotājiem. Piketa laikā apskatei bija pieejami vairāki koka zārki, kuros atradās suņu un kaķu mirstīgās atliekas. Pārtikas un veterinārais dienests vērtēs dzīvnieku līķu izmantošanu piketā.
Nē – ķēdei
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka pēc 2023. gada 31. augusta dzimušos suņus aizliegts turēt piesietus, izņemot mājdzīvnieku "labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētus gadījumus". Proti, iepriekš skaidrots, ka tas nenozīmē, ka suni nevarēs piesiet uz brīdi, piemēram, kamēr saimnieks ieiet veikalā vai kādās līdzīgās situācijās, bet nevarēs turēt piesietu tādā izpratnē, ka suns "visu mūžu pavada pie ķēdes".
Gadījumus, kad suņus varēs piesiet, noteiks valdības noteikumos.
Tāpat likumā ir noteiktas izmaiņas, ļaujot pašvaldībām turpmāk noteikt nevis vietas, kur ir aizliegts uzturēties ar suni vai atrasties ar suni bez pavadas, bet gan paredzēt teritorijas, kur tas ir atļauts.
Viens mazuļu metiens gadā
Likuma grozījumos noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājdzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājdzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību un atbilstoši tā etoloģijai jeb dzīvnieku iedzimto, instinktīvo uzvedību, dzīvesveidu, grupu veidošanos un sazināšanās īpatnībām.
Tāpat arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājdzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus, nosaka grozījumi.
Noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens.
Jāčipo būs arī kaķi un mājas seski
Savukārt ar steidzamību pieņemtie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā nosaka, ka
turpmāk būs jāreģistrē un jāapzīmē ar mikroshēmu ne tikai suņi, bet arī kaķi un mājas seski.
Līdz ar to izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem būs pienākums nodrošināt, lai kaķis un mājas sesks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Ministru kabinets gan noteiks izņēmuma gadījumus, kad kaķu un mājas sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta.
Audzētājiem un pavairotājiem vairāk prasību
Grozījumi noteic, ka par mājdzīvnieku pavairotāju uzskatāms ikviens suņa, kaķa vai mājas seska īpašnieks vai turētājs, kura dzīvniekam ir mazuļi. Īpašniekam ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājdzīvnieku reģistra datu bāzē. Mājdzīvnieku pavairošanas vietas uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Līdz šim normatīvajos aktos nebija paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas sesku pārdošanu. Pieņemtie grozījumi nu nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp vecumu, šķirni, veselības stāvokli, izcelsmes valsti, apzīmēšanu un reģistrāciju.
Tāpat paredzēts, ka valdība nosaka arī citas prasības dzīvnieku labturībai, piemēram, prasības telpām un aprīkojumam to pavairošanā, reģistrācijas, apzīmēšanas, kā arī dzīvnieku atsavināšanas kārtību.
Noteikts, ka pārdevējam nākamajam dzīvnieka īpašniekam jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Tāpat likuma izmaiņas nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un jābūt par to saņēmušam apliecinājumu. Prasības uz izglītību un darba pieredzi personām, kas ir tiesīgas apmācīt, un prasības attiecībā uz apmācīto personu uzskaiti un apliecībā par apmācību norādāmo informāciju nosaka Ministru kabinets.
Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būs jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā.
Dzīvnieku glābējiem būs jāreģistrējas kā patversmei
Likums noteic, ka biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu un aprūpi, līdz šā gada beigām jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmei. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") iepriekš uzsvēra – kompromiss panākts plašās atbildīgo ministriju, nozares un parlamentāriešu diskusijās.
Savukārt personām, kas sistemātiski par samaksu aprūpē tai īpašnieka atstātu mājdzīvnieku, ir jāreģistrējas kā dzīvnieku viesnīcai. Ministru kabinets izstrādās prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām.
Policijai lielākas pilnvaras dzīvnieku labturības ievērošanas uzraudzībā
Vienlaikus likuma grozījumi paplašina arī dažādu institūciju pilnvaras administratīvā pārkāpuma procesā dzīvnieku labturībā un aizsardzībā, paredzot, ka turpmāk Valsts policija (VP) drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī par mājdzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem sabiedriskajā transportlīdzeklī VP drīkstēs veikt visu administratīvā pārkāpuma procesu.
Tāpat pašvaldības policija, pašvaldību administratīvās inspekcijas un VP drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kuru veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par savvaļas sugas dzīvnieka apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku un tā izrādīšanu publiski kā atrakciju dzīvnieku.
Tāpat dubultots naudas sods par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu: fiziskai personai varēs piemērot naudas sodu līdz 220 eiro, bet juridiskai līdz 420 eiro.
