Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja attiecīgos grozījumus, kas paredz noteikt pienākumu mājas dzīvnieka — suņa, kaķa vai istabas seska īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku –, reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas dzīvnieku reģistra datubāzē.
Turklāt mājas dzīvnieku pavairotājiem būtu pienākums būt apmācītam mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Mājas dzīvnieku pavairotājus uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.
Tāpat paredzēts noteikt pienākumu dzīvnieka īpašniekam un turētājam nodrošināt, lai arī kaķis un mājas sesks līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas dzīvnieku reģistrā.
Pret izmaiņām iebilst Latvijas Veterinārārstu biedrība, norādot, ka grozījumi paredz Latvijā ieviest obligāto visu kaķu čipošanu un reģistrāciju.
Paziņojumā medijiem biedrība norādīja, ka obligātā vispārējā mikročipošana nekādi nerisinās noklīdušu kaķu problēmu lauku teritorijās, kur tie nereti cieš no plēsējiem – lapsām.
Biedrība uzskata, ka čipošana un reģistrācija ir atbalstāma tiem kaķiem, kuri tiek laisti uz ielas, ceļo, piedalās izstādēs un citos publiskos pasākumos, kuru laikā palielinās risks dzīvniekam pazust. Tādā gadījumā reģistrēta mikročipa esamība ļautu dzīvniekam ātrāk nokļūt mājās pie saimnieka. Tāpat dzīvnieka identificēšana ir svarīga, pavairojot un piedāvājot iegādāties kaķi.
Veterinārārstu vērtējumā līdz šim par likuma grozījumiem atbildīgā Saeimas komisija nav spējusi argumentēt, kāpēc Latvijā mikročipošanai būtu pakļaujami arī visi vecie, mājās dzīvojošie un sterilizētie lauku māju kaķi.
