Kampaņu rīko Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Veselības ministriju, lai papildinātu vecāku, vecvecāku un bērnu pieskatītāju zināšanas par iespējamiem traumu riskiem un, kā veidot bērniem drošu vidi.
Bērnu Klīniskās Universitāte galvenā virsārste Renāte Snipe raidījumā “Rīta panorāma” uzsver, ka
kampaņā akcentē bērnu drošības jautājumus līdz gada vecumam, bet tādā veidā arī vecāku bērnu piederīgajiem atgādina par drošu vidi bērniem.
Mazie bērni līdz gada vecumam atrodas savu vecāku vai pieskatītāju ciešā uzraudzībā. Mazo bērnu traumas ap 60% -70% gadījumu ir galvas traumas, jo nepieskatīti krituši no liela augstuma. Jāatceras, ka mazs bērns attīstās ļoti strauji, ko nespēja izdarīt vakar, var paveikt šodien. Pieskatītājiem jau refleksu līmenī jāzina, ka bērnu nekad nedrīkst atstāt uz līdzenas virsmas bez maliņām, skaidro Renāte Snipe.
20% – 30% mazo bērnu gūst traumas, kad ēd vecumam nepiemērotu ēdienu vai viņiem pieejamas rotaļlietas ar sīkām detaļām, kuras bērns apēd, tās nonāk elpceļos vai gremošanas traktā un bērna glābšanai nepieciešama iejaukšanās narkozē.
Statistika rāda, ka jūnijā traumas guvuši 40 bērni, tas ir liels skaits, jo tie visi gadījumi ir tādi, kuri varēja nenotikt, līdzīgs traumatisma līmenis ir divgadniekiem, pauž ārste.
Renāte Snipe mazu bērnu vecākiem iesaka vienkāršus noteikumus, lai bērnus neapplaucētu – ja bērns uz rokas, tad rokās nav karstu dzērienu, tāpat mājās, kur mazs bērns, nav uz galda galdauts, lai to nenorautu un negūtu apdegumus no karstiem šķidrumiem.
Nopietna problēma ir kratītā bērna sindroms, kad bērnu kratot, smadzenēs rodas daudz sīki asins izplūdumi, kas var beigties letāli vai ar nopietnām attīstības problēmām. Šādos gadījumos (2 līdz 4 gadījumi gadā) ārstiem jāziņo tiesībsargājošām iestādēm – tā ir vardarbība pret bērnu.
Vecākiem ne tikai jānovērtē savas mājas drošā vide bērnam, bet ikreiz, ierodoties citā vietā, jānovērtē situācija, lai izslēgtu iespēju, ka bērns varētu gūt traumas.
