Stress piemeklē gandrīz visus bērnus, kuri uzsāk vai atsāk skolas gaitas. Stress ir arī viņu vecākiem. Pēc garās vasaras sākas atkal cita dzīve ar agriem rītiem, mācīšanos gan skolā, gan arī mājās, braukšanu uz nodarbībām interešu izglītības centros un citur, kas vasaras laikā visbiežāk izpalika.
Pirmās klases bērni pārdzīvo vislielāko stresu. Vecākiem jāatceras, ka viņu jūtas ir saistītas ar bērniem, vecākiem ir savas atmiņas par skolu, viņi emocijas netiešā veidā atdod saviem bērniem.
Vecākiem var ieteikt izstāstīt pedagogam sava bērna rakstura īpašības un nepieciešamības, iesaka Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo.
Ārste-rezidente psihoterapijā, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Aleksandra Gromova uzsver, ka svarīgi mammai saprast savas jūtas, vedot bērnu uz skolu – svešu vidi. Bērnam veidojas sava vide, par to ne vienmēr bērns grib mammai stāstīt. Vecākiem jāstrādā ar sevi, lai neietekmētu bērnus. Var ieteikt vērsties pie speciālista vai arī izmantot dažādas iespējas pašiem vecākiem pētīt savas izjūtas, lai spētu izprast realitāti.
Svarīgi vecākiem izprast satraukumus, to palīdz skolas un vecāku sadarbība un abu pušu izpratne par bērna mācībām skolā.
"Es savā kabinetā sastopu bērnus, kuri ir distresā no pārslodzes,"
pauž sertificēta mākslas terapeite, "Pusaudžu resursu centra" mentore Līga Cepurīte, aicinot vecākus izvērtēt bērna slodzi.
Vecākiem ir svarīgi bērnam dot sajūtu, ka vecāki varēs izturēt bērna emocijas, lai bērns nebaidītos stāstīt par piedzīvoto, akcentēja Gromova.
Adaptācijas perioda ilgums ir atkarīgs no pedagogu un vecāku atbalsta bērnam. Bērns stresu var izpaust neverbāli.
Bieži vecākiem ir ļoti augstas ekspektācijas pret skolu, sagaidot, ka skola izdarīs to, ko paši nevar veikt.
Vecākiem ir svarīgi bērnam paskaidrot, ko skola var dot bērnam, uzsvēra Cepurīte.
