Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja Monta atklāj, ka īpašus uzdevumus, kas saistīti ar lasīšanu, rakstīšanu un rēķināšanu, ko vasarā veikt mājās, bērniem bērnudārzā, neuzdod. Taču, ja vecāki paši vēlas bērnu vasarā mācīt, viņi var lūgt pedagogam padomus, un pedagogs var ieteikt, kādu uzdevumu burtnīcu iegādāties un pildīt, iedot kādu izdales materiālu, darba lapu.
"Protams, pedagogs iesaka bērniem lasīt grāmatas, rosina vecākiem lasīt bērniem priekšā pasakas, bet tā noteikts – jums jādara tas un tas, – noteikti nav,"
stāsta pedagoģe.
Tomēr ir pirmsskolas grupiņas, kurās audzinātājs ir izdomājis vasaras projektu, kurš bērnam kopā ar vecākiem vasarā ir veicams. Uzdevumi, ko ietver vasaras projekti, ir dažādi, stāsta bērnudārza audzinātāja. Piemēram, bērnam ir dabā jāmeklē līdzības ar kādu burtu, jāmācas atpazīt dažādi dabas materiāli, jāveic foto uzdevumi par to, kā bērns vasarā ievēro drošību, vai jāapmeklē kāda kultūrvieta, jāizgatavo kāds mūzikas instruments.
Projekta tēma tiek izvēlēta atbilstoši bērnu interesēm, un bērniem tie ārkārtīgi patīk, norāda pedagoģe. Rudenī, visiem atgriežoties bērnudārzā, notiek arī projektu prezentācijas, izstādes.
Kā mācīties vasarā
Bērnudārza audzinātāja pauž, ka, lai bērnudārzā apgūtais pa vasaru nezustu, vecākiem ir jākomunicē ar bērniem par visu, ko redz dzird, sajūt. Tāpat jāpievērš uzmanība apkārtnei, piemēram, ejot pa ielu, jāaplūko izkārtnes, ceļazīmes, kopā jāizlasa, kas uz tām rakstīts, un jāpārrunā, ko tas nozīmē.
Svarīga ir arī rotaļāšanās ar bērnu, kopīga spēļu izdomāšana, radoša pieeja. Piemēram, bērnu var iesaistīt dārza svinību rīkošanā, kopā ar viņu izgatavojot galda kartes, tādējādi atkārtojot, mācoties burtus, norāda pedagoģe.
Klīniskā psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte pauž, ka bērnudārzā pēc vasaras bērnam ir vajadzīgs laiks, lai adaptētos, atkal ieietu mācīšanās rutīnā un atsvaidzinātu atmiņā pa vasaru piemirsto.
Tāpat speciāliste uzskata, ka vasara nav laiks, kad vecākiem būtu ar bērniem jāsēžas pie galda un jāmācās burti, jātrenējas rakstīšanā, lasīšanā.
Citādi ir, ja bērnam septembrī ir jāiet uz skolu, un viņš nav pietiekami apguvis lasītprasmi, nepazīst burtus – tad vasara ir laiks, lai mēģinātu panākt iekavēto vai saprastu, kāpēc bērns nav kaut ko apguvis. "Taču, ja tas ir trīsgadnieks, četrgadnieks, tur attīstības ziņā nav nekas tāds, ko viņš varētu nokavēt un par ko vecākiem būtu pa vasaru jāiespringst. Jo līdzīgi kā mums, pieaugušajiem, ir vajadzīgs atvaļinājums, tā arī bērniem ir vajadzīga atpūta. Un atpūtai ir jābūt pietiekami kvalitatīvai, tas nav laiks, kad es sēžu mājās pie planšetes vai televizora un skatos visu, ko vien varu," norāda Līga Bernāte.
Speciāliste uzsver mācīšanās nozīmi caur rotaļu, spēlēm. Ja bērnam ir grūtāk pazīt ciparus, var, piemēram, braucot ar mašīnu spēlēt spēli, kur auto numurzīmē jāpamana kāds konkrēts cipars. Vai kopā ar mazāku bērnu, kuram jāmācās krāsas, spēlēt spēli, kurš pirmais ieraudzīs mašīnu noteiktā krāsā, ikdienā lūgt, lai padod priekšmetus, nosaucot to krāsu.
Par motivāciju mācīties burtus var kalpot arī jauna blociņa, spīdīgas pildspalvas iegādāšanās, vecāku iesaiste, uzrakstot kaut ko priekšā.
Līga Bernāte akcentē, ka
būtiska ir pasaku lasīšana vakaros – tās jālasa regulāri un pietiekami ilgi, lai bērns iemācītos klausīties, paplašinātu savu vārdu krājumu, mācītos sekot līdzi galvenajai domai.
Tāpat vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību, vai viņu trauksme par to, ka bērns kaut kur atpaliek, nav no kādas konkurences sajūtas, jo kāds cits savam bērnam jau kaut ko māca, vai tāpēc, ka sociālajos tīklos redzēts kāds materiāls, ka bērnam kaut ko ļoti ātri var iemācīt:
"Katrs bērns attīstās savā tempā, un, ja viņam tiek nosista interese, prieks par mācīšanos, tas pēc tam ilgtermiņā var atstāt sekas, un viņam vēlāk var negribēties kaut ko apgūt.
Citreiz vecākiem gribas iemācīt alfabētu, iemācīt skaitļus, no vienas puses – jā, var, bet, ja bērnam pašam nav intereses un izpratnes, piemēram, par tām pašām skaņām, viņam ir laba atmiņa, viņš var iemācīties mehāniski tos burtus, bet viņš nesaprot, ka "A" burts ir saistīts kopā ar "A" skaņu," skaidro speciāliste.
Līdz ar to vecākiem ir jādomā par to, lai bērnam ir dažādas iespējas attīstībai, izmantojot dažādas maņas – redzi, tausti, dzirdi. "Mēs, vērojot bērnu, varam skatīties, kurš uztveres kanāls viņam strādā vislabāk, bet vienmēr ir labi, ja to papildina. Ja mēs varam dzirdēt, kā skan burts "A" vai "Ā", un tad mēs varam arī aptaustīt, sameklēt objektu dabā ar šo burtu, vai pagaršot, kā garšo ābols, kurš arī sākas ar to pašu burtu," pauž Līga Bernāte.
Taču tajā pašā laikā vecākam nav jākļūst par pedagogu un jāapgūst ļoti smalkas mācību metodes: "Ja viņš ikdienā ar bērnu runā un stāsta, ir vērīgs, tad tas viss notiek dabiski un automātiski," pauž psiholoģe.
Vecākam ir jābūt gatavam eksperimentēt, piedāvāt vidi, kurā bērns ir zinātkārs, veidojot viņam plašu pieredzi un attīstot viņa spējas vispusīgi, lai tad, kad pienāktu vecums un interese, viņš varētu iemācīties konkrēto lietu. "No tā vien, ka viņš spēlējas un darbojas aktīvi ar dažādām lietām, dažādiem materiāliem, no tā viņš ļoti daudz ko attīstīta, iemācās un mēģina panākt smadzeņu nobriešanu, kas ir galvenais uzdevums viņa vecumā," norāda Līga Bernāte.
Būtiski ir domāt arī par bērna pirkstu sīkās muskulatūras attīstību, ko var panākt ar, piemēram, puzlēm, konstruktoriem. "Attīstot sīko pirkstu muskulatūru, pirksti nostiprināsies stipri, un tad, kad pienāks laiks bērnam turēt pildspalvu un mācīties rakstīt, viņam to būs vieglāk izdarīt nekā tad, viņam trijos gados spiežot rakstīt figūras ar pildspalvu," pauž speciāliste.
"Pētījumi rāda, ka tur, kur ir labs kontakts bērniem ar vecākiem, tur, kur bērns emocionāli var labi nobriest un justies, tur šī emocionālā labsajūta un kvalitatīvais kontakts daudz vairāk vēlāk korelē ar mācību sasniegumiem nekā trenēšana, kur viņš emocionāli izjūt stresu, spriedzi un pārspīlētu uzmanību uz to.
Ja mēs gribam, lai bērni izaug gudri un spējīgi, mums ir jānodrošina emocionāli laba, droša vide, kur mēs esam vērīgi un pamanām viņam tuvāko attīstības zonu un piedāvājam viņam tās lietas, kas viņu sāk interesēt – tad arī attīstība notiks pati par sevi,"
norāda psiholoģe.
