Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro, ka CO2 mērīšana ir ērtākais gaisa kvalitātes noteikšanas veids. Ja CO2 līmenis ir labs, tad, visticamāk, arī gaisa kvalitāte ir laba. Slikto gaisu rada cilvēku izelpa, telpā ienestie putekļi, renovētā ēkā samazinās pasīvā gaisa maiņa. "Ir grūti dabūt pareizo klimatu klasē, to nosaka dažādi parametri," pauž Vanadziņš.
Veselības inspekcijas Vides veselības analītiķe Maija Ladeiko pauda, ka
303 mācību telpas ir apsekotas. Pētījuma rezultātā 17% atbilst normai.
Mehāniskā ventilācija ne vienmēr pilda savas funkcijas, nav gūti pierādījumi, ka tā ir labākais telpas ventilēšanas veids..
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Zintis Krūklis atzīst, ka skolas labie gaisa kvalitātes rādītāji bija pārsteigums. Pirms pieciem gadiem skolā veikta renovācija. Krūklis uzsver, ka gaisa kvalitāti skolā maina dažādi parametri, piemēram, saule. Skolā seko līdz gaisa kvalitātes mērījumiem, vēdina telpas.
Ne visās skolās klasēs var sekot līdzi gaisa kvalitātei, skaidroja Ladeiko. Pirms došanās uz skolu inspekcija attālināti seko līdzi gaisa kvalitātei izvēlētajā skolā. Šoruden skolām izsūtītas īpašas aknketas, lai izvērtētu, vai mācību klase atbilst skolēnu skaitam.
Veicamos darbus skolu gaisa kvalitātes uzlabošanai uzskaita Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne – bija jāuzstāda gaisa kvalitātes mērītāji, kuri signalizē par gaisa kvalitātes pazemināšanos. Mērītāji datus nosūta uz datu portālu analīzei. Tas ir atbilstoši uzstādījumiem. Bija paredzēts, ka institūcijas varēs iegūt ziņas par gaisa kvalitāti, lai rīkotos ilgākā vai īsākā termiņā. Lietotāju viedoklis par ieguldījumu lietderību dalās. Par skolu gaisa kvalitāti ilgtermiņā jādomā jau tagad.
Pieredze rāda, ka skolā, kura ir perfekti nosiltināta, ir samazinātas elektroenerģijas izmaksas, bet ir ļoti pasliktinājusies gaisa kvalitāte.
Kādā labi nosiltinātā skolā ir aizmūrēta ventilācijas sistēma. Ir skolas, kurās ir ļoti labi rādītāji, jo izbūvē labas vēdināšanas sistēmas, skaidroja Ladeiko.
"Vēdinot jāatceras, ka nepietiek atgāzt logu slīpi, nepieciešams atvērt visus logus vaļā. Klasēs bieži ir viens vai divi atverami logi, ar to atvēršanu nepietiek.
Bieži klasē ir divi atverami logi un seši vai astoņi neverami," pauda Vanadziņš.
Ladeiko akcentēja, ka pēc 303 telpu novērtēšanas saprotams, ka pie izpratnes par klases vēdināšanu ir jāstrādā. Rīgā apsekoja 25 skolas, Rīgas un
lielo pilsētu skolu gaisa kvalitāte bija vissliktākā – pēc vēdināšanas mērījumos parādījās tvana gāze.
"Skolotāju izpratne par gaisa kvalitāti skolā un klases vēdināšanu ir dažāda. Būtiski bērniem veidot izpratni par gaisa kvalitāti skolā," uzsvēra Vanadziņš.
Skolu gaisa kvalitātes mērījumu datus arī var izmantot, domājot, kuru skolu atstāt, kuru slēgt, kur investēt, kur to darīt nevajag. Mūsdienu sistēmas ir jaudīgas, nodrošina ventilāciju un atbilstīgu mitruma līmeni, palielina vai samazina jaudu atkarībā no tā, vai telpā ir vai nav bērni. Viena no kļūdām, ka atļāva skolu renovēšanu bez ventilācijas uzstādīšanas.
"Mēs nekad neesam turējuši svaigu gaisu par vērtību,"
skaidroja Vanadziņš. Ilgtermiņā nepieciešamas mazākas skolas ēkas, labāk uzprojektētas un vēdinātas skolas. Mācību kvalitātes kontekstā gaisa kvalitātei skolās jāpievērš lielāka uzmanība.
No 2024. gada skolas gaisa kvalitāti vērtēs arī skolas akreditācijās.
Kalvāne uzsvēra, ka jārīkojas jau tagad, – gan sekojot līdzi gaisa kvalitātei, gan jāmeklē risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai, tāpat jāsaprot, ko skolās iesākt ar neatveramajiem logiem.
