"Ja par latviešu vai svešvalodas obligāto eksāmenu mums jautājumu nav, tad dabaszinātnes nez kāpēc vēlamies uztvert kā izvēli," uzskata Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs, skaidrojot eksāmena nepieciešamību kādā no dabas zinībām. "Tā kā mūsu ikdiena paliek arvien sarežģītākām ierīcēm un procesiem bagātāka, manuprāt, skolu beidzot, ir svarīgi vismaz pamata priekšstatu līmenī saprast, kā šīs dažādās lietas un procesi strādā un kā pētniecība to virza uz priekšu. Fiziķiem patīk mērīt, tāpēc obligāto eksāmenu uztveru tieši no šī aspekta – tas būs mērījums."
Skolniece iesaka nostiprināt zināšanu pamatus
"Fizika ir tāds priekšmets, kur, ja sākumu nesaprot vai arī palaiž kaut ko garām, vēlāk būs grūti iebraukt tēmā," uzskata 17 gadus vecā Līva Andersone. "Ieteiktu varbūt vairāk skolās piestrādāt pie pašiem pamatiem un vieglākajiem uzdevumiem un tikai, kad tiešām visi daudzmaz saprot, iet pie grūtākajiem uzdevumiem."
Līva Andersone uzsāks mācību gadu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur mācīsies 11. klasē, tostarp fizikas padziļināto kursu, bet mīļākais mācību priekšmets viņai ir matemātika. "Man patīk fizika, bet ir arī reizes, kad neko nesaprotu. No pamatskolas tēmām man patika tēmas par elektrību, jo jau no pirmās mācību stundas visu sapratu un jau grāmatā lasīju tālāk, jo tieši tā tēma ieinteresēja. No padziļinātā kursa tēmām man patika par ķermeņu kustību, jo likās kā matemātikas uzdevumi, kas man patīk. Vidusskolas pirmajā gadā lielu atšķirību fizikas padziļinātajā kursā neizjūtu, bet tas, kas ienāk prātā, ir, ka tēmas ir vairāk sasaistītas viena ar otru un redzu to pielietojumu dzīvē."
Viņa atzīst, ka fiziku vidusskolā interesantāku padarījis fizikas skolotājs.
Eksāmens bioloģijā, ķīmijā, fizikā vai dabaszinātnēs būs jākārto obligāti tiem, kas skolu absolvēs 2025./2026. gadā.
Tuvākajos divos mācību gados iecerēts nevis eksāmens, bet zināšanu monitoringa darbs. "Es teiktu, ka obligāts fizikas eksāmens nav vajadzīgs. Es pati plānoju likt fizikā eksāmenu, bet neredzu tam vajadzību cilvēkiem, kas tiešām nesaistīs neko dzīvē ar fiziku. Tas jauniešiem tikai radīs nepatiku pret to priekšmetu," stāsta vidusskolniece Līva.
Tikmēr LU zinātnieks Kitenbergs cer, ka eksāmens būs viens no stimuliem, lai jaunieši izvēloties arī savu nākamo profesiju, kā arī zinātnisko darbību tieši šajās jomās. "Es no praktiskās puses ceru, ka uzmanības veltīšana dabaszinātņu priekšmetiem ar jaudīgiem skolotājiem klases priekšā palīdzēs skolēniem ieraudzīt šo nozaru dziļumu un skaistumu, veicinot arī izvēli par labu STEM jomām studijās."
Dabas zinātnes palīdzēs izprast arvien tehniskāko pasauli
Līvas Andersones fizikas skolotājs Ģirts Zāģeris, kurš strādājis pie fizikas mācīšanas metodisko materiālu izstrādes, līdzīgi kā citi viņa kolēģi skolotāji saprot, ka obligāts eksāmens ir nepieciešams. "Obligātais eksāmens ir likumsakarīga atbilde realitātei, kurā dzīvojam. Manuprāt, cilvēkam 21.gadsimtā nākas dzīvot arvien tehniskākā laikmetā, un daudz kas, ko ikdienā darām, ir saistīts ar dabas zinātnēm: datu apstrāde, mākslīgais intelekts u.tml. Lai to saprastu un orientētos pasaulē, dabaszinātniskā domāšana ir pamats. Ja iepriekš mācības bija tendētas uz zinātnisko, akadēmisko pusi, tad tagad prasmei darboties ar skaitļiem ir kritiska nozīme. Tādā ziņā obligātais eksāmens ilustrē faktu, ka dabaszinātniskās domāšanas komplekts ir svarīgs katram," uzsver Zāģeris.
Fizikas uzdevums ir saprast un skaidrot to, kas mums notiek apkārt, kā to var izmantot cilvēka labā, norāda arī Ludmila Belogrudova, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas domes priekšsēdētāja. "Fizika māca skaidrot apkārt esošo pasauli, izmantojot zinātnisko valodu un zinātniskās domāšanas ceļu. Ja gribam kritiski domājošus cilvēkus, kas spēj sasaistīt cēloņus ar sekām, fizika ir jāapgūst." Fizika māca domāt ne tikai tiem, kuri vēlas būt zinātnieki, izgudrotāji un inženieri. Ne velti, kā izpētījusi skolotāja Belogrudova, gan pasaules bagātāko (atbilstoši Forbes), gan Latvijas premjeru vidū vairākums ir tieši ar matemātikas, fizikas vai inženierzinātņu izglītību.
"Manā pieredzē skolēniem arvien vairāk interesē saskatīt jēgu tajā, ko viņi dara, un tāda bezierunu disciplīna klasē vairs nepastāv – tādā ziņā, ka skolotājs māca un skolēns mācās – tādas attiecības vairs nepastāv skolās,"
atzīst Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotājs ar astoņu gadu darba pieredzi. "Ja tāda reālā dzīve, skaidrs, ka materiāliem jābūt ar tādu praktisku "piegaršu", ar to mēģinu uzrunāt jauniešus, lai tas, ko mācās skolā, ļauj viņiem labāk saprast apkārtējo ikdienu."
Bet vai jauniešiem ar humanitāro zinātņu talantiem nebūs grūti nolikt šo jauno eksāmenu? "Tā jau nebūs eksāmena vaina, drīzāk tas būs objektīvs instruments, ar ko konstatēt realitāti," domā skolotājs Zāģeris. "Šobrīd mēs varam tikai hipotētiski runāt – noliks vai nenoliks. Mēs to nezinām. Ja mums ir vienāds eksāmens, ko kārto gandrīz visi, tad varēsim ieraudzīt esošo situāciju un saprast, vai kaut ko vajag vai nevajag mainīt nākotnē. Ja baidāmies apskatīties reālo situāciju, tad varam tikai spekulēt. Uzskatu, ka to, kas ielikts pašreizējā programmā, jaunieši var apgūt, un, ja eksāmens būs par programmu, tad nokārtos arī eksāmenu."
Vidusskolā cirka triki nederēs
Ja pirms septiņiem gadiem, kad parādījās runas par obligātu eksāmenu, fizikas skolotāji esot bijuši pret, tad pēdējā laikā viedoklis ir mainījies. Stāsta Ludmila Belogrudova, kura ir arī fizikas skolotāja 40. vidusskolā: "Sākotnēji mēs – fizikas skolotāji – bijām nostājušies pret šo ideju.
Kad pērn aptaujājām skolotājus, redzējām, ka skolotāju attieksme ir mainījusies un daudzi to atbalsta. Caur smiekliem varu teikt, ka tā pirmā skolotāju reakcija bija: sliktāk vairs nav, kur. Doma bija, ka eksāmens liks vismaz nedaudz pamācīties."
Kā ar eksperimentiem un laboratorijas darbiem – vai tie uzlabo izpratni par fiziku? "Tas ir labs jautājums, par ko bieži diskutējam ar kolēģiem. Parasti skolēni paši ļoti grib fizikas stundās eksperimentus, taču semestra vidū jau viņiem apnikuši praktiskie darbi. Jo nereti skolēniem šķiet, ka eksperimenti ir kā cirka triki – skatās tikai un brīnās. Jā, savā darba pieredzē redzu, ka bija laiks, kad parādīju eksperimentu stundā un visi bija pārsteigti – tagad tā vairs nav. Sabiedrība mainās. Pirms 10–15 gadiem nebija tik daudz satura internetā, kam sekot, bet šobrīd jau skolēni ir pārsātināti ar informāciju – ir redzējuši nez ko... Interesi piesaistīt ir grūtāk, bet eksperimenti neko nedod, ja skolēns, tos vērojot, ir pasīvs. Ko viņš iemācās? Tas atkarīgs no tā, kā skolotājs organizē mācību darbu."
Svarīgi, pēc skolotājas Belogrudovas domām, ir mācīt saprast, ko var ieraudzīt eksperimentā. "Tā ir kritiskā domāšana – izprast fizikas likumsakarības un atšķirt faktus no savas interpretācijas." Bērnudārza un sākumskolas bērniem kopā ar vecākiem un arī dabaszinību stundās veikt eksperimentus ir tikai un vienīgi apsveicami, jo kopumā bērniem trūkst prasmju praktiski darboties ar rokām, uzsver skolotāja.
Vienlaikus praktiskie laboratorijas darbi, kur dara paši, nevis tikai vēro, gan nostiprina teorētiskās zināšanas, un tie ir svarīgi jau vidusskolas audzēkņiem. "Salikt iekārtu, darboties droši, veikt mērījumus, pierakstīt tos, veidot grafikus, izdarīt secinājumus utt. Tas ir smags un laikietilpīgs darbs! Šobrīd uz to ir akcents mācību programmā – mācām domāt kā pētniekiem."
Ko dotu tehniskās jaunrades pulciņi katrā pašvaldībā?
Vairāki no uzņēmējus pārstāvošās organizācijas LETERA ierosinājumiem par to, kā veicināt eksakto zināšanu izpratni un popularitāti, tiks īstenoti līdz ar jauniem mācību materiāliem, obligātā eksāmena ieviešanu u.c., bet ir vēl aicinājums par interešu izglītības pieejamību par valsts līdzekļiem katrā pašvaldībā. Kā eksperti vērtē ideju nodrošināt iespējas skolēniem apgūt tehniskās jaunrades interešu izglītību katrā pašvaldībā, lai skolēniem visā Latvijā būtu iespēja piedalīties tehniskās jaunrades nodarbībās tikpat lielā mērā, kā dziedāt korī vai dejot deju kolektīvā?
LU fiziķis Guntars Kitenbergs:
"Cerīgi raugos uz aicinājumu par interešu izglītību. Pārāk bieži man ir sanācis no pieaugušiem cilvēkiem dzirdēt atvainošanos, ka no fizikas viņi neko neatceroties un nesaprotot.
Vienlaikus viņi visi spēj veiksmīgi funkcionēt mūsdienu pasaulē, kur fizika un tās pielietojumi ir uz katra stūra, tāpēc skaidrs, ka prasmju vai pat refleksu līmenī cilvēki fiziku spēj izmantot. Diemžēl ir pietrūcis palīdzības savienot praktiskās prasmes ar fizikālu konceptu izpratni. Plašāka tehniskā jaunrade to varētu uzlabot, jo, radot kaut ko, ir jāsaprot, kas un kā strādā."
Arī skolotājs Ģirts Zāģeris atzinīgi vērtē ideju radīt iespējas visiem un visur izmēģināt savu tehnisko prātu arī ārpus skolas sola. "Pats esmu darbojies Jauno fiziķu skolā, kas ir ārpusskolas aktivitāte vidusskolēniem. Pieprasījums ir, jo daudzus jauniešus interesē iedziļināties, piemēram, robotikā un programmēšanā. Principā būtu svarīgi kultivēt šo un radīt iespējas, jo mēdz būt gadījumi, kad skolēns ir spējīgāks par to, ko skola var piedāvāt. Vai arī – skola māca tikai akadēmiski, bet jaunietim ir inženierzinātnisks praktisks ķēriens un tās lietas patīk. Šādos gadījumos ārpusskolu iniciatīvas ir tās, kas palīdzētu risināt šo dabaszinātņu zināšanu trūkuma caurumu."
Ministru kabineta noteikumi par interešu izglītības finansējumu un daļas iezīmēšanu tehniskajai jaunradei ir izgājuši vairākus saskaņošanas apļus, bet pašlaik virzīti netiek.
