Dienas ziņas

Skolēnu pusdienu kastītes. Kā ēst veselīgi?

Dienas ziņas

Ogres novads gatavs tiesāties par reisu neizpildi

Pēta kaitēkļu izplatību un ierobežošanu

Zinātnieki: Viedās tehnoloģijas palīdzēs dārzkopjiem pamanīt kaitēkļus ātrāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai mazinātu kaitēkļu nelabvēlīgo ietekmi uz ražu, zinātnieki meklē arvien jaunus risinājumus. Dārzkopības institūtā "Pūres pētījumu centrs" šobrīd pētniecībā izmanto viedās tehnoloģijas jeb īpašu monitoringa sistēmu dārzeņu kaitēkļu apkarošanā uz lauka, pastāstīja Zemgales reģionālā televīzija. Viens no mērķiem ir pēc iespējas samazināt ķimikāliju izmantošanu.

Viedais, uz datiem balstītais kaitēkļu monitorings, ko šobrīd izmanto Dārzkopības institūtā "Pūres pētījumu centrs", spēj ātrāk nofiksēt to brīdi, kad konkrētais kaitēklis parādās zemākā izplatības intensitātē. Pētniece stāsta, tā var agrāk noreaģēt un veikt dažādus ierobežošanas pasākumus.

"Mēs efektīvāk izmantojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, mēs tos mērķtiecīgi izmantojam, līdz ar to atstājam mazāku ietekmi uz vidi," skaidroja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.

Katrai kukaiņu sugai ir savi feromoni, uz kuriem tie reaģē un lido. Šī monitoringa sistēma šobrīd pārbauda kāpostu cekulkodes izplatību uz lauka. "Iekārta balstās uz to, ka ir līmplēve, uz kuras jau pielipušas dažādas mušas, bet tur vidū, var redzēt, zaļajā rezervuārā ir ielikts feromons, kas smaržo, tur lido kaitēkļi, bet mērķtiecīgi uz to feromonu virzās cekulkodes," detaļas norādīja Lepse. 

Zem iekārtas jumtiņa atrodas neliela kamera, kuru darbina saules baterijas. Kamera ir savienota ar telefona SIM karti, kameras uzņēmumi tiek pārraidīti uz serveri, kur

apkopotajos datos mākslīgais intelekts atpazīst teju katru noķerto kukaini. Tas ļauj tālāk pieņemt lēmumu par kukaiņa kaitniecību augam un šo kaitēkļu izplatības ierobežošanu.

"Var redzēt, ka šeit ir tā izlietotā līmplēvīte, kas tinas un uztinas, un te ir jaunā, tur ir maziņš motoriņš, kurš to pārtin laiku pa laikam. Kad plēve ir uztinusies, tad tā ir gatava uzņemt jaunus kaitēkļus," stāstīja pētniece.

Zemniekiem ar lielākām lauku platībām šāda sistēma ir ļoti aktuāla, jo ne visur kaitēkļus var pamanīt uzreiz. Lauksaimniekam Mārim Malceniekam no Allažiem ir trīs hektārus liels kāpostlauks, viņš šovasar arī sācis testēt jauno kaitēkļu monitoringa sistēmu, kas ļauj pieņemt lēmumus par lauka miglošanas nepieciešamību.

"Ar šo iekārtu var izdarīt to precīzāk un pareizā laikā un saprast, vai vispār to vajag darīt. Citreiz dari kaut ko lieku, tad ir izmaksas," pamatoja z/s "Bračas" pārvaldnieks Allažos Māris Malcenieks.

"Šo iekārtu komplektā ar savām zināšanām izmantojot, var iegūt ļoti labu rezultātu. Šis ir viens no precīzās lauksaimniecības posmiem vai daļām."

Informācijas objektivitātei pētījumam izmanto divu dažādu ražotāju iekārtas. Dārzkopības institūts pētījumu ar viedajām tehnoloģijām veic, kopā ar citām valstīm piedaloties Eiropas projektā. Šis ir jau trešais un noslēdzošais gads, pēc kā arī taps secinājumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti