Raidnīca
Podkāsts par podkāstiem - "Raidnīcā" klausies sarunas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem. Jauna epizode katru otrdienu Latvijas Radio 1 mājaslapā un visās lielākajās straumēšanas platformās:
Lācis norādīja: "Tas drīzāk slinkuma dēļ, jo mūsu ierastais žanrs ir intervijas. Agnese pati nāk no "Rīgas Laika" vides. Rakstiskās intervijas prasa ļoti lielu darbu, baigo ieguldījumu, ko pašreizējā formātā īsti nevaram realizēt. Tad nu mums slinkais formāts ir raidieraksts. Mēs paši to saucam par aplādēm. Un man pagaidām šķiet, ka tīri sakarīgi sanāk, nu gandrīz kā rakstītās intervijas, varbūt reizēm pat labāk."
Latvijas Radio: Pastāsti, kā jums radās ideja, ka Latvijas konservatīvi domājošajiem nepieciešams savs raidieraksts!
Man patīk domāt, ka ideja par "Telos" tika izauklēta, izlolota piecus varbūt četrus gadus atpakaļ, sarunās ar doktora darba vadītāju Latvijas Vēstures un filozofijas fakultātē Raivi Bičevski. Mēs abi esam konservatīvas ievirzes, viņam arī daži pazīstami Latvijas intelektuāļi, un bija doma, ka vajag savu vietni.
Latvijā jau ilgstoši ir tā, ka varbūt ir divi trīs intelektuāli izdevumi, bet konservatīvie secina, ka viņi tur negribētu publicēties, jo tas īsti nesakrīt ar viņu pārliecībām.
Un tā mēs ar Bičevska kungu sapņojām par savu izdevumu, līdz uz skatuves parādījās Agnese Irbe ar savu apņēmību, un sapni izdevās pārvērst par digitālu, taustāmu īstenību. Tā nu pagaidām nevar sūdzēties. Tie, kas ilgojas pēc kaut kā tāda, piedalās un sūta mums rakstus, bet gribētu iegūt vēl lielāku uzticību starp Latvijas konservatīvajiem. Vēl lielāku uzticību, vēl lielāku atsaucību, vēl lielāku iesaisti, dedzību.
Latvijas Radio: Man patīk tevis minētais vārds "uzticība". Ka svarīgi ir nevis kļūt populāriem, bet ka cilvēki sāk uzticēties.
Jā, uzticība. Manuprāt, ir svarīgi pieminēt, jo Latvijā tomēr esam salīdzinoši neliela sabiedrība, kur ir konservatīvi domājošie, rakstošie. Visi pazīst viens otru.
Un svarīgi, lai nebūtu sajūtas, ka esam tāds draugu burbulis, kurā nedrīkst ienākt neviens no malas, ka viņi tur savā sulā vārās.
Lai šīs sajūtas nebūtu, ir jāiemanto uzticība. Es teiktu, ka tieši raidierakstam laba reklāma savulaik bija pirms kāda laika "Viens pret vienu" Rēdera kungs intervija ar Birkavu, bijušo premjeru. Viņš tieši šajā sarunā izteicās, ka ir tāds raidieraksts "Telos", un varbūt ne visam piekrīt, bet viņam kā vājredzīgam cilvēkam ir svarīgi, ka ir kaut kas tāds, ko paklausīties, viņš nevar palasīt. Es domāju, ka tas ir ļoti labs veids, kā iegūt uzticību arī šo cilvēku lokos, kuri nemaz nevar palasīt.
Mēs abi ar Agnesi esam ar tekstiem saistīti cilvēki, ļoti uzticamies tekstam. Un no mūsu puses tāds raidieraksts drīzāk bija kā pakļaušanās valdošajiem vējiem, kur tiešām mūsdienās cilvēki mazāk lasa, vairāk skatās bildītes, vairāk uztver vizuālo informāciju un arī audioinformāciju. Nu, jā, no mūsu puses tā bija tāda jauna žanrā bezmaz vai atklāšana, piekāpšanās, bet es teiktu – kāpēc gan ne? Savas nodevas laikmeta garam arī ir jādod. Tāpat kā senie grieķi uzskatīja, ka domāšanai, filozofēšanai jānotiek publiskajā tirgus laukumā. Šajā gadījumā digitālās agoras ir raidieraksti, kuri Covid-19 laikā piedzīvoja īpašu uzplaukumu.
