Zināmais nezināmajā

Buramvārdu pētniecība Latvijā un pasaulē

Zināmais nezināmajā

Polārpētnieku jaunākie atkājumi ekspedīcijā Grenlandē

Kā mūsu smadzenes uztver klusumu?

Profesors: Fona trokšņi ilgtermiņā rada stresu un citas kaites

Mūsdienās dzīvot pilnīgā klusumā nav iespējams, taču, dzīvojot īpaši trokšņainā vidē, piemēram, metro vai lidostas tuvumā, pieaug sirds asinsvadu slimību risks, stress un rodas koncentrēšanās problēmas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. 

"Tāds klusums tīri fizikālā nozīmē ikdienas situācijās nav iespējams. Mums ir tā saucamais relatīvais klusums, kas ir atkarīgs no situācijas konteksta," atzina Šķilters. 

Viņš skaidroja, ka pēc būtības visi cilvēka kognitīvie procesi, uztveres procesi jebkādu fona trokšņu apstākļos tiek ietekmēti, tāpēc arī radies termins – skaņas piesārņojums. 

"Patiesībā mūsu dzīve konstanta trokšņa apstākļos nav nekaitīga ne bērna attīstībai, ne arī cilvēka uztverei, uzmanībai. Tā ir liela problēma.

Savulaik Ņujorkā atklāja, ka skolās, kas ir metro tuvumā, bērni mācās ar būtiski sliktākām sekmēm, viņiem ir grūtāk mācīties, grūtāk ielāgot, valodas apguve un uzmanība ir būtiski vājāka, nekā skolās klusos reģionos," stāstīja Šķilters. 

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško uzsvēra, ka dažādi trokšņi sevišķi nevēlami ir cilvēkiem ar uzmanības deficīta vai hiperaktivitātes traucējumiem – viņiem sensorais slieksnis ir ļoti mazs, tāpēc viņi uztver daudz vairāk no apkārtējās vides, kas ir traucējoši. 

"Uztveres slieksni var mērīt un var noteikt ļoti precīzi, bet problēma jau ir tajā, ka 

pat tad, ja tā skaņa nav būtiski traucējoša, ilgtermiņā trokšņa apstākļos mums gan sirds asinsvadu slimību varbūtība pieaug, gan stress, gan koncentrēšanās problēmas," skaidroja Šķilters. 

Profesors norādīja, ka pētījumi par trokšņu ietekmi ir veikti, piemēram, arī mazās pilsētiņās Minhenes lidostas tuvumā, un arī to rezultāti liecina par būtisku trokšņa ietekmi. Turklāt ar laiku cilvēki pie fona trokšņiem pierod un tos pat vairs nemana, bet ietekme uz psiholoģiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem saglabājas. 

"Ir tāds komforta līmenis arī trokšņu un skaņu uztverē. Ir vieni decibeli, kas mums ir tādi komfortabli, un ir, kas ir pāri tam, kas tīri fizioloģiski mūs jau ietekmē. Ir iespējams, ka cilvēks pie tā pierod, bet visa dzirdes sistēma tomēr laika gaitā, ja tas ir ļoti ilgstoši, tiek ietekmēta negatīvā nozīmē," piekrita Umbraško. 

Vienlaikus Šķilters atzina, ka mūsdienās cilvēkiem arī ar relatīvu klusumu ir grūti sadzīvot. "Ir divu veidu trokšņi. Viens ir no ārējās pasaules, kas ir skaņas, patiesību sakot – ne tikai skaņas, bet arī gaismas zibšņi, smaržas un tā tālāk. Otra lieta ir iekšējais troksnis, kad mums ir problēmas, kreņķi, darbi, un tas iekšējais troksnis jau arī mums traucē.

Pēc būtības varētu būt, ka 21. gadsimta cilvēks klusā telpā jūtas neomulīgi tāpēc, ka tie iekšējie trokšņi pārmāc viņu," skaidroja profesors. 

"21. gadsimta pasaule ir skaļa, un skaidrs, ka tie brīži, kad mēs esam vienatnē, tie ir būtiski klusāki. Pēc neirozinātnieku pētījumiem veselīgi būtu vismaz pāris stundas dienā būt klusumā, bet tas ir ļoti grūti īstenojams," piebilda Jurģis Šķilters. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt