Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Pētniece: Vīrusu pasauli savā daudzveidībā nepārspēj nekas

Zināmais nezināmajā

Ledāji mainās, ledāji aizrauj. Stāsta pētnieks Kristaps Lamsters

Pētniece: Gaisa kvalitāte skolā var ietekmēt iespējas iegūt labāk apmaksātu darbu nākotnē

Pētniece: Slikti ventilēts gaiss klasē vēlāk radīs problēmas iegūt labāk apmaksātu darbu

Veidojot energoefektīvas ēkas, telpas ir kļuvušas hermētiskākas, bet cilvēki, kas tajās pulcējas, palielina izelpotās ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju. Ja telpas neventilē, klasēs skolēniem ir arvien grūtāk koncentrēties, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Līva Asere.

Ir ietaupījums, nav svaiga gaisa

Veicot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, vecos logus nomainot pret jauniem, samazinājies dabīgās infiltrācijas ceļā iegūta svaigā gaisa pieplūdes apjoms. Tādējādi, lai nodrošinātu labu iekštelpu gaisa kvalitāti, ir nepieciešama piespiedu ventilācijas izbūve un ekspluatācija, teikts Aseres promocijas darbā par energoefektivitātes un iekštelpu gaisa kvalitātes dilemmu izglītības iestāžu ēkās.

Lai gan ilgtermiņā būs iespējams nodrošināt vienlaikus gan ēku energoefektivitāti, gan svaigu gaisu telpās, pagaidām izdodas tikai samazināt izdevumus, kas nepieciešami siltumenerģijas patēriņa izmaksu segšanai. Papildu nepieciešamās rekuperācijas vai ventilācijas iekārtas rada arī papildu elektroenerģijas izmaksas. Taču loga atvēršana, kas naudu nemaksā, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Piemēram, atverot logu ziemā, lai izvēdinātu telpu, tajā ieplūst auksts gaiss. Lai tas būtu gan tīrs, gan silts, telpā neradot temperatūras svārstības, ir nepieciešamas rekuperācijas iekārtas. “Sanāk, ka esam nosiltinājuši ēku, lai samazinātu līdzekļus par siltumenerģiju, bet, atverot logu, ielaižam aukstu gaisu, kas vienalga ir jāuzsilda. Tā atkal zaudējam finanses, ko bija paredzēts ietaupīt,” paskaidroja pētniece.

Pierāda loga efektu

Vairākas nedēļas, Liepājas skolās veicot pētījumu, mācību laikā tika vākti un analizēti dažādi  rādītāji: temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, piesātinājums ar CO2. Varēja novērot, ka vakarā, piemēram, CO2 rādītājs ir daudz zemāks, bet dienas laikā, skolēniem pavadot telpā mācību stundu, tas strauji kāpj. “Salīdzinot šos datus ar temperatūru, ļoti labi var redzēt, ka netiek darbinātas ventilācijas iekārtas, jo izmaiņas ir straujas – saistītas ar logu atvēršanu,” secināja Asere.

Pētījuma laikā tika izmantotas vairākas ierīces – ar vienu mērīja temperatūru un relatīvo gaisa mitrumu. Ar otru – veselas nedēļas garumā nepārtraukti mērīja CO2 līmeni. Pētniece uzsvēra, ka bijis labi pamanāms arī tas, cik zemi rādītāji ir brīvdienās, kad cilvēku nav telpās, un kā tie palielinās darba dienās, bet mācību stundu laikā – ļoti izteikti, līdz pat lielam normu pārsniegumam.

Kur izkūp labas sekmes?

Dažādu valstu pētījumos noskaidrots, ka, uzlabojoties gaisa kvalitātei, paaugstinās produktivitāte, un tas iet roku rokā ar iespēju iegūt labāku izglītību, vēlāk – labāk apmaksātu darbu, kas pēc tam dod labāku atdevi valstij. “Ja ilgstoši atrodamies telpās ar ļoti zemu gaisa kvalitāti, mūsu iespējas nākotnē ļoti samazinās,” uzsvēra Asere, atsaucoties uz Somijā veiktu pētījumu. Pētījumā iesaistītajiem tika doti treniņu uzdevumi – rakstīšana un rēķināšana. Vienlaikus bija zināmi šīs telpas gaisa kvalitātes rādītāju dati. Vērtēti tika uzdevumu rezultāti, lai redzētu, kā mainās cilvēku produktivitāte. Ja telpā ir augsts CO2 , skolēni kļūst miegaini, zūd koncentrēšanās spējas, līdz ar to ir grūtāk apgūt jauno vielu.

Latvijā pētījums tika veikts tajās Liepājas izglītības iestādēs, kur nesen bija veikti energoapgādes pasākumi. Gandrīz visās ēkās pētījuma veikšanas laikā nedarbojās ventilācija.

Arī Veselības inspekcija ir veikusi pētījumu, kas Latvijas mērogā ir vēl apjomīgāks, taču iegūtie CO2 rādītāju dati ir diezgan līdzīgi. Asere bija pārliecināta, ka varētu veikt pētījumu kaut visās skolas, taču arī simt izglītības iestādes jau parāda gaisa kvalitātes tendences.

Zinātnieki modelē nākotni

Lai gan ir veikti mērījumi un izdarīti secinājumi, Asere vēl neminēja konkrētus ieteikumus problēmu risināšanai. Viņasprāt, šobrīd svarīgi vispirms sākt darbināt jau uzstādītās rekuperācijas un ventilācijas iekārtas, kaut arī tas palielina telpu ekspluatācijas izdevumus.

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts šobrīd valsts pētījumu programmas ietvaros strādā pie prototipu izstrādes, kā samazināt CO2 līmeni tā, lai tas nebūtu finansiāli liels slogs, bet efektīvi paveiktu savu darbu. Taču tas prasa laiku, un par rezultātu prezentācijas iespējamiem termiņiem vēl pāragri runāt.

Pētniece norādīja arī uz pandēmijas laikā aizsāktu nepieciešamību aplūkot gaisa kvalitāti telpās ne tikai izglītības iestādēs. Praktizējot attālinātās mācības un darbu, ir novērots, ka cilvēkiem pēcpusdienā gribas vairāk atpūsties un pagulēt, un arī darba produktivitāte krītas gan mājās, gan birojos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt