No visiem tiltiem Latvijā gandrīz trešdaļa ir būvēta pēc tādas pašas tehnoloģijas kā tilts pār Mazo Juglu – tie ir stīgbetona tipa tilti. Šādu tiltu vecums daudzviet sasniedz jau 50 gadus.
Pašreiz tiltu nestspējas un vēl atlikušā kalpošanas laika noteikšanai nav vienotas metodoloģijas, tāpēc speciālisti to veic, pamatojoties uz tiltu konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtējumu un savu pieredzi. Tā rezultātā vērtējumi mēdz atšķirties. Objektīvu atbildi var dot vienīgi tilta siju eksperimentāla pārbaude.
Autoceļā P2 notiekošā tilta pārbūve bija lieliska iespēja veikt šādu pārbaudi, izmantojot jau demontētā tilta sijas. Vecais tilts tur ir nojaukts un satiksme turpinās pa pagaidu tiltu. Šo pārbaudi pēc LVC pasūtījuma veica SIA "Inženierbūve", un tās rezultāti būs zināmi septembrī.
Eksperimenta norises gaitā vispirms tika sagatavots siju slogošanas stends. Pārbaudei tika izvēlētas trīs sijas – viena malējā, visvairāk bojātā, un divas sijas no tilta vidusdaļas. Visus smagumu pārvietošanas darbus veica SIA "Viadukts", kas ir specializējies tiltu būvniecībā. Savukārt pati pārbaude bija uzticēta SIA "Inženierbūve" speciālistiem. Drošības apsvērumu dēļ mērījumi tika nolasīti ar videokameru, kas savienota ar datoru. Pārbaudē izmantotā celtņa jauda ir 100 tonnu. Pārbaudei paredzētā sija tika novietota iepriekš sagatavotajā stendā. Pakāpeniski cita pēc citas uz sijas tika krautas trīs tonnu smagas betona plātnes. Pie pārbaudāmās sijas ir piestiprināta arī iekārta ielieces noteikšanai. Slogojamo svaru palielinot, eksperimenta veicēji tuvojas sijas maksimālajai nestspējai. Kad sloga smagums sasniedz 14 tonnas, ar skaļu troksni izvēlētā malējā sija lūzusi.
Kā liecināja veiktā pārbaude, šāda tipa jeb stīgbetona tiltu malējās sijas ir ar daudz lielāku bojājuma pakāpi nekā sijas no tilta vidusdaļas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tilta malās zem gājēju ietvēm, pirms 50 gadiem tiltus būvējot, netika veikta seguma hidroizolācija.
