Mēs abi ar politiku nodarbojamies jau daudzus gadus, un mums katram ir savā valstī iegūta personīga digitalizācijas pieredze. Tagad, Eiropas Komisijā kopīgi strādājot ar Eiropas digitālās nākotnes jautājumiem, varam izvērtēt, cik tālu pašreizējie noteikumi ir no digitālā laikmeta realitātes.
Ciparu tehnoloģijas ir radikāli mainījušas mūsu dzīvesveidu, uzvedību, vajadzības un prasības. Tagad vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju izmanto viedtālruni, planšetdatoru vai klēpjdatoru piekļūšanai internetam "kustībā". Šis skaitlis ir vēl lielāks jauniešu vidū. Mainās arī domāšana. Tagad 22 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ir pieļaujama nelikumīga lejupielāde, ja viņu valstī nav pieejama likumīga alternatīva. Eiropas iedzīvotāji ir gatavi maksāt par likumīgu saturu un arvien vairāk to dara.
Latvijā 7 % iedzīvotāju ir samaksājuši par filmu, seriālu un citu videoklipu skatīšanos internetā, abonējot tiešsaistes pakalpojumu vai iegādājoties un nomājot atsevišķus klipus. Apmēram 39 % cilvēku, kuri vēl nav abonējuši filmas, seriālus vai citu digitālu saturu, uzskata, ka svarīgs faktors, pieņemot lēmumu par šāda pakalpojuma iegādi, ir iespēja abonementu saglabāt, arī ceļojot uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Likumīgi pieejama satura tirgum ir ievērojams paplašināšanās potenciāls un nozīmīga pārrobežu dimensija. Tomēr nelaime ir tāda, ka Eiropas autortiesību tiesību akti praktiski nav mainījušies kopš to izstrādes pirms kādiem 15 gadiem, kad digitālā revolūcija tikai sākās. Daudzi aspekti vienkārši ir novecojuši un neaktuāli.
Labi zināms, ka autortiesību apspriešana raisa kaislīgas debates. Stipri atšķiras nostāja — vieni nevēlas mainīt pašreizējo sistēmu, bet citiem vajag revolūciju. Taču ir skaidri un pragmatiski jāpasaka: autortiesības ir jaunrades un kultūras daudzveidības stūrakmens, un jaunajā digitālajā realitātē tāds ir arī taisnīgas autoratlīdzības princips. Tādēļ vēlamies attīstību, ne revolūciju.
Reforma mums nozīmē līdzsvarotus un precīzus noteikumus, kas iedzīvotājiem interesanto kultūras saturu padara labāk pieejamu un reizē atalgo tos, kuri to rada, un tos, kuri radīšanā iegulda līdzekļus. Mūsu mērķis ir mūsdienīgot noteikumus, palīdzot Eiropas kultūrai iegūt plašāku publiku, veicināt kultūras daudzveidību un dot vairāk iespēju autoriem.
Tagad, septiņus mēnešus pēc iepazīstināšanas ar digitālā vienotā tirgus izveides stratēģiju, esam gatavi rīkoties. Eiropas Komisija publicē savu pirmo tiesību akta priekšlikumu par autortiesībām. Tas izstrādāts, lai ļautu cilvēkiem, kuri kādā ES dalībvalstī maksā par tiešsaistes satura pakalpojumiem (e-grāmatām, mūziku, spēlēm, filmām, teleseriāliem, sporta pārraidēm), šos pakalpojumus izmantot, ceļojot un atrodoties arī citās dalībvalstīs. Šobrīd tas palaikam nav iespējams. Runa ir par jaunām tiesībām Eiropā — tiesībām uz tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību.
Tā būs īsta pārmaiņa, līdzīga šāgada lēmumam atcelt viesabonēšanas maksu. Mēs vēlamies, lai Eiropas iedzīvotāji justu uzlabojumus jau 2017. gadā. Tādēļ jāvirzās uz priekšu strauji, kopā ar mūsu partneriem lēmumu pieņemšanā — Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm Padomē.
Patlaban mēs iepazīstinām arī ar politisko metu, kurā ieskicēta plānotās autortiesību reformas tālākā virzība. Nākamie priekšlikumi tiks sniegti 2016. gada pavasarī. Tajos tiks risināti pārrobežu aspekti un būs iekļautas iniciatīvas tādu Eiropas nākotnei būtisku nozaru atbalstīšanai kā izglītība un pētniecība, kas izmanto autortiesību aizsargātus materiālus.
Jāpiemin arī pirātisms. Ir pienācīgi jāizpilda autortiesību noteikumi, ja vēlamies ierobežot pirātismu komerciālā apmērā, kas šobrīd izpleties Eiropā un aplaupa radošās nozares.
Vēlamies arī lielāku taisnīgumu pret jaunradītājiem un ieguldītājiem jaunradē, kad viņu radīto izmanto internetā. Meklēsim labākos risinājumus arī šī mērķa sasniegšanai.
Mēs zinām, ka dažs labs bažījas iecerētās reformas plānu dēļ; piemēram, filmu veidotāji vēlētos saglabāt filmu ražošanas modeli, kura pamatā ir galvenokārt tiesību teritorialitāte. Jāpasaka skaidri: mēs nevēlamies mainīt neko tādu, kas darbojas labi, un mēs nevēlamies uzspiest vienotas Eiropas licences. Mēs esam apspriedušies ar satura radītājiem un citiem diskusijā iesaistītajiem, lai panāktu līdzsvarotu pieeju un nodrošinātu, ka autortiesības veicina kultūras jaunradi arī digitālajā laikmetā. Tagad vairāk nekā citkārt ir svarīgi radīt vidi, kas ļautu Eiropas iedzīvotājiem iepazīt un baudīt kultūru jaunos — digitālos veidos.
