Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
- No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
- Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
- Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
- Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Veiksmīga biznesa ideja
Johanness Gūtenbergs nodrukāja apmēram 180 Bībeles eksemplāru, no kuriem līdz mūsdienām daudzmaz pilnīgā veidā ir saglabājušies 48. Arī par šiem skaitļiem der aizdomāties. Nodrukāts mazāk par diviem simtiem grāmatas eksemplāru. Skan pavisam pieticīgi. Taču te der atcerēties dažus faktus. Pirms Gūtenberga grāmatas tika rakstītas ar roku uz pergamenta. Pergaments ir no dzīvnieku ādām veidots materiāls, un, lai iegūtu astoņas Gūtenberga Bībeles lapas izmēra pergamenta loksnes, vajag ādu no vienas aitas. Nav grūti izrēķināt, ka, lai pārrakstītu Bībeles apmēram divu tūkstošu lappušu garo tekstu tikai vienā eksemplārā uz pergamenta, ir nepieciešamas ādas no 250 aitu liela ganāmpulka un daudzu mēnešu ilgs pacietīgs rakstveža darbs. Tik īpaša bija jebkura grāmata pirms Gūtenberga grāmatu spiedes izveidošanas.
Johannesam Gūtenbergam laimējās savu darbību, ko mūsdienās mēs sauktu par veiksmīgu biznesa ideju, attīstīt Reinas upes krastos – Maincā. Šeit sakrita vairāki apstākļi, kas deva iespēju Gūtenbergam radīt grāmatu spiedi.
Nevarētu teikt, ka pirms Gūtenberga neviens nebija veidojis spiedes grāmatām. Sākot ar Seno Ķīnu, tādas bija zināmas. Tās tika veidotas kā grebumi cietā kokā, kuros bija gan teksta burti, gan zīmējumi. Tad ar šo koka spiedogu tajā attēloto varēja pārnest uz auduma vai cita materiāla, piemēram, uz papīra, kuru vēl mūsu ēras sākumā, tātad ilgi pirms Gūtenberga, prata izgatavot ķīnieši.
Taču šādi koka spiedogi bija ļoti nepraktiski. Ja tajos bija veidots teksts, tad jebkuras izmaiņas tekstā, piemēram, pamanīta burtu kļūda, bija labojama, tikai veidojot no jauna visas lappuses spiedogu. Neērti un dārgi. Gūtenbergs izdomāja citu ceļu. Viņš izmantoja apstākli, ka Maincā 15. gadsimtā bija labi attīstīta metālliešana. Tādēļ bija iespējams izgatavot veidņus un atliet atsevišķus burtus. Daudz vienādu burtu, jo pat vienā lappusē tie atkārtojas ļoti daudz reižu. To varēja izdarīt ļoti precīzi, un, tos sakārtojot lappuses izmēra koka kastītē, tie visi būtu vienādi augsti. Tādējādi, burtus piespiežot pie papīra, kāds no tiem nesaplēstu papīru, jo būtu izrādījies pārāk augsts. Tad burtlicim atlika tikai ņemt pēc kārtas tekstu veidojošos burtus un likt tos atbilstošā secībā. Ja kādā brīdī teksta salikumā tika konstatēta kļūda, to bija viegli labot, nepareizo burtu nomainot ar pareizu.
Starp citu, līdz datortehnoloģiju laikam tieši šādi tika salikti gan grāmatu, gan avīžu teksti vēl līdz pat 20. gadsimta beigām, un līdz tam laikam arī pastāvēja tāda visnotaļ cienījama profesija kā burtlicis.
Kad lappuse bija gatava, to vajadzēja nodrukāt uz papīra. Tam vajadzēja īpašu spiedi. Un atkal palīgā nāca Maincas atrašanās vieta. Tā atrodas Vācijas vīna darīšanas reģionā, un tātad vīnogu sulu spiedes un to izgatavošanas meistari Maincā bija viegli pieejami. Tās tad Gūtenbergs arī izmantoja Bībeles iespiešanai.
Arī ar papīru palaimējās. Mainca atrodas ļoti netālu no Frankfurtes, kas ne tikai mūsdienās, bet arī renesanses laika Vācijā bija gadatirgu pilsēta. Šajos gadatirgos itāļu tirgotāji jau tajā laikā piedāvāja labas kvalitātes papīru, kuru Gūtenbergs izmantoja savai drukai. Vēl grāmatas drukāšanai vajadzēja tinti. Tā tinte, ko izmantoja, grāmatas pārrakstot ar roku, nederēja. Tā bija šķidra un izplūda. Gūtenbergs grāmatu drukāšanai sāka izmantot melnu laku, kuru aizņēmās no vietējiem māksliniekiem. Joprojām var priecāties, cik spīdīgi un tādi kā lakoti izskatās burti tajos Gūtenberga Bībeles eksemplāros, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Vēl Gūtenbergs izdomāja, kā precīzi veidot divpusēju lappuses apdrukāšanu, lai, grāmatu iesienot, teksts būtu vienādi izvietots lapas abās pusēs. Lapas četros stūros bija mazi caurumiņi, drukas veidņu stūros atradās četras tapiņas, uz kurām uzlika lapu. Tādējādi lapas varēja ļoti precīzi apdrukāt no abām pusēm.
Kā redzam, Gūtenberga grāmatu drukāšana tik tiešām izskatās kā tāds mūsdienu veiksmīgs jaunuzņēmums ar daudzām idejām, kā procesu padarīt labāku.
Vēl vairāk – sākotnēji Gūtenbergs Bībeles virsrakstus drukāja atsevišķi ar krāsainu druku, tam izmantojot krāsainu laku. Taču tas bija lēni un līdz ar to dārgi. Tādēļ nākamajiem eksemplāriem viņš šo virsrakstu veidošanai pieaicināja tos pašus grāmatu pārrakstītājus, kas to izdarīja ar roku. Tas pavēra vēl papildu iespējas tekstu padarīt vizuāli pievilcīgu. Piemēram, tajā Ekleziasta grāmatas lappuses kopijā, kas ir pie mana kabineta sienas, grāmatas nosaukuma katrs burts ir citā krāsā. Lai padarītu grāmatu iespiešanu izdevīgāku un samazinātu papīra izmaksas, Gūtenbergs pēc pirmo Bībeles eksemplāru nodrukāšanas saprata, ka sākotnējo 40 rindiņu vietā vienā lappusē var "iespiest" 42, tā palielinot lappuses ietilpīgumu. Arī mana Ekleziasta grāmatas lappuses faksimila kopija ir "modernā versija" ar 42 rindiņām.
Ideju pārdot arī jāprot
Bet, kā māca biznesa konsultanti, radīt kaut ko jaunu ir tikai viena no veiksmīga biznesa komponentēm. Izveidoto produktu jāmāk pārdot. Arī to Gūtenbergs risināja veiksmīgi. Savas Bībeles viņš pārdeva tajos pašos jau pieminētajos Frankfurtes gadatirgos. Kā stāv rakstīts Ekleziasta grāmatā: "Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules." Jeb citiem vārdiem, mūsdienu Frankfurtes milzīgie grāmatu gadatirgi ir kaut kas, kas jau ir eksistējis kopš renesanses laikiem.
Taču arī Bībeļu pārdošana bija ar savām interesantām iezīmēm. Gūtenbergs nepārdeva Bībeles iesietas grāmatas formā. Tas, ko viņš pārdeva, bija neiesietu Bībeles lapu komplekts.
Lai arī drukāta, Bībele joprojām bija kaut kas ļoti īpašs. Katrs nopirkto grāmatu varēja iesiet pēc savas gaumes un rocības vairāk vai mazāk greznos vākos. Vēl vairāk, atkarībā no tradīcijām un vietas, kur Gūtenberga Bībeles nonāca, lappuses pirms iesiešanas tika nodotas māksliniekiem, lai tās izdaiļotu ar augu, putnu un dzīvnieku attēlus saturošām krāsainām vinjetēm. Tādējādi, lai arī nodrukāts ar identisku tekstu, katrs Gūtenberga Bībeles eksemplārs tomēr joprojām ir mākslinieciski atšķirīgs un unikāls.
Taču pa Reinas un Mainas upēm uz Frankfurti un tālāk ceļoja ne tikai Gūtenberga drukātās grāmatas, bet arī pati grāmatu iespiešanas tehnika. Tikai dažu desmitu gadu laikā tā nonāca gan Ķelnē, gan vēl tālāk Itālijā un pavisam drīz arī Anglijā, aptverot visu Eiropu.
Tas padarīja grāmatas un līdz ar to arī zināšanas pieejamas daudz lielākam cilvēku skaitam. Drukāja ne tikai Bībeles tekstu, bet visdažādākā satura grāmatas.
Džins bija izlaists no pudeles – gan zināšanas, gan idejas, gan viedokļi varēja strauji izplatīties. Šo procesu neviens nespēja kontrolēt.
15. gadsimta 70. gados, tikai 20 gadus pēc Gūtenberga jaunieveduma, Vācijā vien darbojās jau vairāki simti grāmatu iespiedēju. Tas nozīmēja, ka baznīcas un monarhu spēja kontrolēt, kā un kāda informācija izplatās, kļuva daudz mazāka. Tas bija sākums relatīvi brīvai, grūti kontrolējamai informācijas apmaiņai, kas pavēra ceļu zināmai demokrātijai.
Starp citu, viens no tiem, kas šo iespēju apzināti vai neapzināti izmantoja pilnā apmērā, bija reformācijas aizsācējs, Vitenbergas Universitātes teoloģijas profesors Mārtiņš Luters. Viņa laikā, 16. gadsimta sākumā, drukātas tika ne tikai grāmatas, bet arī daudz īsu, dažas lappuses garu tekstu, kuru saturu to autori vēlējās darīt viegli pieejamu saviem laikabiedriem. Piemēram, drīz vien pēc tam, kad Mārtiņš Luters 1517. gadā pie Vitenbergas Visu Svēto baznīcas durvīm bija pienaglojis savas pret katoļu baznīcas tālaika izpausmēm vērstās 95 tēzes, lasītpratēji tās jau varēja izlasīt drukātas brošūras formā. Tomēr līdz ar iespiešanas tehnikas attīstīšanos drukātie teksti kļuva lēti un viegli pieejami, kā rezultātā to vērtība un vēlme tos rūpīgi glabāt mazinājās. Piemēram, neviens no sākotnēji Gūtenberga nodrukāto 95 tēžu eksemplāriem līdz mūsdienām nav saglabājies.
Notikumiem attīstoties, sešos gados (no 1520. līdz 1526. gadam) vācu valodā ir tikuši nodrukāti apmēram seši tūkstoši dažādu tekstu, lapeļu vai brošūru. No tiem vairāk par pusotra tūkstoša bija vai nu paša Mārtiņa Lutera sacerējumi, vai viņa ideju atstāsti un tās popularizējoši teksti. Pat mūsdienās to varētu nosaukt par ļoti lielu un aktīvu reklāmas kampaņu. Tas nozīmē, ka reformācijas ideju gadījumā sakrita tas, ka baznīcas un sabiedrības dzīvē bija nobriedušas pārmaiņas un bija veids, kā šīs pārmaiņu idejas varēja nonākt līdz cilvēkiem.
Starp citu, vēl viena ilustrācija tam, cik strauji attīstījās grāmatu iespiešana Eiropā, ir fakts, ka blakus Gūtenberga Bībeles Ekleziasta grāmatas lappuses faksimila kopijai pie mana kabineta sienas ir vēl viena ierāmēta Ekleziasta grāmatas pirmā lappuse. Tā ir no 16. gadsimtā drukāta Bībeles eksemplāra. Šo lapu es varēju atļauties nopirkt "eBay", bet atšķirībā no Gūtenberga Bībeles tā jau ir oriģināls, jo Bībeļu šajā laikā bija sadrukāts jau gana daudz un tās bija viegli pieejamas parastiem cilvēkiem. Turpretī pirmās Gūtenberga Bībeles atsevišķu lappušu izsolītās cenas ir sasniegušas vairākus simtus tūkstošu ASV dolāru.
Mūsdienās pilnīgi par velti katrs var apskatīt Gūtenberga Bībeles teicamas kvalitātes elektroniskas kopijas, pat nepieceļoties no sava rakstāmgalda. Piemēram, to var izdarīt Ņujorkas Morgana bibliotēkas un muzeja ("The Morgan Library & Museum") mājaslapā.
Profesora Auziņa zinātnes sleja
